Andris Kotāns, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes loceklis un fondu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs
Kāpēc pieaug interese par obligācijām?
Pat ar konservatīviem un visiem pieejamiem risinājumiem mūsu nauda var atkal pelnīt. Arvien interesantāk kļūst iepazīties ar banku noguldījumu piedāvājumiem, kur pozitīvas likmes jau tiek maksātas pat krājkontā. Arī valsts krājobligācijas turpina piedāvāt pievilcīgu procentu likmi. Abas šīs alternatīvas pieejamas ar nelielām līdzekļu summām, bez vērtspapīru konta atvēršanas un ir viegli izpildāmas tiešsaistē.
Plašākas iespējas, kā vienmēr, piedāvā parāda vērtspapīru jeb obligāciju tirgus. Pēc procentu likmju vispārējā pieauguma pagājušogad šī brīža obligāciju tirgus cenas jau piedāvā krietni pievilcīgāku potenciālo atdevi.
Drošāko Eirozonas valdību obligācijas ar augstākajiem reitingiem, piemēram, Vācijas šobrīd piedāvā ienesīgumu 2.25 - 2.5 % robežās atkarībā no dzēšanas termiņa. Interesanti, ka īsāka termiņa obligācijas šobrīd sniedz augstāku ienesīgumu līdz dzēšanai kā vidēja un garāka termiņa obligācijas. Tas skaidrojams ar tirgū valdošo viedokli, ka vidējā un ilgākā termiņā procentu likmes būs zemākas kā šodien, inflācijas tempiem atgriežoties ierastākos līmeņos un ļaujot centrālajām bankām mazināt savu augsto procentu likmju spīles.
Kad sagaidīsim likmju kritumu?
Aktuālākās tirgus prognozes liecina, ka Eiropas Centrālā banka sasniegs savu likmju pīķi 3.5 - 3.75 % līmenī šī gada rudens sākumā (šobrīd 3.25 %), un jau gada izskaņā varētu sekot pirmais likmju samazinājums. Šī neierastā obligāciju tirgus situācija no vienas puses padara īsākās obligācijas pievilcīgākas par garākajām, bet jārēķinās ar risku pārinvestēt šos līdzekļus par zemākām likmēm pēc īsāka termiņa obligāciju dzēšanās, ja līdzekļus plānots turēt šādos ieguldījumos ilgāku laiku. No praktiskās puses - ieguldīt drošākajās valdību obligācijās bieži var jau no pavisam nelielas summas, atverot vērtspapīru tirdzniecības kontu bankā.
Kur meklēt atdevi Baltijas, Eiropas un tālākos reģionos
Baltijas valstu valdību vērtspapīru ienesīgums šobrīd nostabilizējies 3.4 - 3.6 % robežās samērā neatkarīgi no dzēšanas termiņa, un piedāvājot lielāku prēmiju pār Vācijas (Eirozonas etalons) obligāciju līmeņiem kā bijis vēsturiski vidēji. Šī papildus prēmija mudinājusi arī CBL Asset Management pārvaldītajos pensiju plānos aktīvāk piedalīties valsts obligāciju izsolēs un otrreizējā tirgū. Likvīdākās starptautiskās emisijas nopērkamas ar lielām summām (sākot no 100 tūkst. EUR), bet vietējā tirgus obligācijas iegādājamas jau no EUR 1,000.
Eirozonas investīciju reitinga korporatīvo obligāciju (ar vidējo reitingu A-/BBB+ līmenī) ienesīguma līmeņi nostājušies tādā kā koridorā, jau pusgadu svārstoties 4.0 - 4.5 % robežās. Ņemot vērā nepieciešamību diversificēt ieguldījumus šai tirgū un lielos minimālās iegādes apmērus, atsevišķu obligāciju iegāde šai tirgū iespējama vien lielos portfeļos, un to darām CBL pārvaldītajos pensiju plānos. Vairumam privātpersonu tomēr saprātīgākā izvēle šajā segmentā būs kāds ieguldījumu fonds.
Kā vienmēr, augstāko potenciālo ienesīgumu piedāvā zem-investīciju reitinga obligācijas, jo to rezultāts vistiešāk atkarīgs no tuvākās nākotnes ekonomikas cikla perspektīvām un no uzņēmumu spējas pārciest potenciāli grūtākus laikus. Indeksa līmenī Eirozonas zem-investīciju reitinga obligācijas piedāvā apmēram 8 % ienesīgumu, tādējādi papildus piedāvātā prēmija investoriem par šī tirgus segmenta risku uzņemšanos ir apmēram 1.0 % virs vēsturiski vidējās. Sabalansētā portfelī joprojām redzam vietu arī šai aktīvu klasei, jo pēc mūsu aplēsēm jau šobrīd iecenotais maksātnespēju gadījumu skaits (ap 4 %, pieņemot vēsturiski zemu līdzekļu atgūšanu 25 % apmērā defoltu gadījumā) ir pietiekami augsts, atbilst reitingu aģentūru prognozēm un pie pozitīvākiem ekonomiskiem scenārijiem varētu arī nerealizēties. Ieguldot šajā tirgus segmentā, privātpersonām noteikti būtu jāizmanto ieguldījumu fonda formāts, turklāt CBL Asset Management ieskatā šajā tirgū un šī brīža apstākļos, kad riski ir paaugstināti, labāk izvēlēties kādu aktīvo fondu pārvaldītāju, ne indeksa sekotāju.
Attīstības valstu obligācijas - gan valdību, gan korporatīvās - CBL Asset Management ieskatā turpina pozitīvi izcelties novērtējumu ziņā, jo vēsturiski augstāki ienesīguma līmeņi (šobrīd ap 7.0 % indeksu līmenī) šajā segmentā bijuši augstāki vien 10 – 15 % gadījumos kopš 2002.gada. IKP izaugsmes ziņā attīstības valstu pārsvars pār attīstītajām valstīm šobrīd ir augstos līmeņos un uzņēmumu rezultātos kredītkvalitātes pasliktinājums, ko varētu gaidīt jau kopš pagājušā gada pavasara, joprojām nav izteikti vai vispārēji manāms. Mūsu CBL “Global Emerging Market Bond Fund” portfelī turpinām dot priekšroku korporatīvajām obligācijām un saredzam pievilcīgi novērtētus uzņēmumu parāda vērtspapīrus praktiski visos globālo attīstības tirgu reģionos. Tas ļauj mums izveidot portfeli ar ienesīgumu līdz dzēšanai virs 8 % ar vidējo reitingu tikai nedaudz zem investīciju klases. Arī šajā tirgū ieguldītājiem uzskatām par svarīgu piekopt ieguldījumu diversifikāciju, tādēļ atsevišķu ieguldījumu vietā privātpersonām piemērotāks vairumā gadījumu būs ieguldījumu fonds.
Vietējo uzņēmumu aktivitāte nodrošina plašāku sabiedrības dalību kapitāla tirgū
Samēra rosīgs pēdējais gads bijis Baltijas, un īpaši Latvijas vietējo uzņēmumu augsta ienesīguma obligāciju emisiju ziņā. Neskatoties uz ievērojami pieaugušajām aizņemšanās likmēm, vairāki uzņēmumi pēdējā gada laikā lēmuši veikt aizņemšanos kapitāla tirgos, diversificējot un padarot elastīgāku savu saistību portfeli, vairojot savu atpazīstamību vai sperot soli tuvāk potenciālam akciju pirmreizējam publiskam piedāvājumam (IPO). Jaunajos potenciālās atdeves apstākļos esam bijuši aktīvs dalībnieks šajās emisijās ne tikai mūsu ieguldījumu fondos, bet arī mūsu pārvaldītajos pensiju plānos. Privātajiem ieguldītājiem iesakām sekot līdzi un vērtēt šīs vietējās iespējas, kuras visdrīzāk turpinās tikt piedāvātas. Visas sabiedrības aktīvākai iesaistei vietējā kapitāla tirgū ir daudz pozitīvu aspektu, tomēr aicinām saglabāt arī kritisko domāšanu un atcerēties par risku sadalīšanas nepieciešamību savos portfeļos.