Ekonomikas izaugsme Latvijā šogad varētu būt tuvu 4%

Publicēts

Latvijas ekonomikā pērnais gads noslēdzies ar nelielu, tomēr patīkamu pārsteigumu un IKP pieaugums 4. ceturksnī jau sasniedza 2,6% salīdzinājumā ar 2015. gada nogali, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomika augusi par 1,1%. Līdz ar to 2016. gada pēdējais ceturksnis ir pārliecinoši labākais ceturksnis Latvijas ekonomikā pagājušajā gadā un zīmīgi, ka IKP izaugsmes temps sācis paātrināties pat neskatoties uz joprojām vājo ES fondu apguvi. Savukārt straujāks ES fondu apguves potenciāls šogad, kopā ar pēdējo mēnešu pozitīvajām norisēm ārējā ekonomiskajā vidē liek domāt, ka ekonomikas izaugsme Latvijā 2017. gadā varētu būt tuvu 4%.

Par to, ka ekonomikas izaugsme šogad Latvijā varētu patīkamā ziņā pārsteigt liecina arī tas, ka daudzās nozarēs izaugsme jau pērn pārsniedza 3-4% un tikai kavēšanās ar ES fondu apguvi, problēmas tranzīta nozarē, kā arī ne īpaši labs gads lauksaimniecībā kopējo ekonomikas izaugsmi pērn novilka līdz 2%. Salīdzinājumā ar 2015. gadu būvniecības izlaide pērn saruka par 17,9%, savukārt transportā un lauksaimniecībā izlaide pieauga vien par attiecīgi 0,5%, un 1,5%.

Vienlaikus citās un īpaši ar eksportu saistītās nozarēs turpinās ļoti laba izaugsme. Tā piemēram, pērn ārvalstu tūristu skaits Latvijā audzis par 7,7%, datorpakalpojumu un informācijas pakalpojumu eksports pirmajos trijos ceturkšņos palielinājies 33,8%, savukārt apstrādes rūpniecības izlaide kāpusi par 5,6%. Salīdzinājumam pasaules ekonomika 2016. gadā auga vien par 3,0%, savukārt pasaules tirdzniecība pat nedaudz samazinājās. Tas kopumā liek domāt, ka, atskaitot atsevišķu nozaru specifiskās un daļēji pašu radītas problēmas, situācija Latvijas ekonomikā šobrīd ir pietiekami laba un ar konkurētspēju mums vismaz pagaidām vēl viss ir kārtībā.

Līdz ar to šogad Latvijas ekonomikā varētu būt labākais gads kopš 2012. gada un IKP izaugsme varētu būt tuvu 4%. Primāri tas būs saistīts ar aktīvāku ES fondu apguvi un diezgan būtisku budžeta izdevumu pieaugumu. Kā liecina Valsts Kases sagatavotā informācija, janvārī valsts budžeta izdevumi auguši par 8,6%, no kā investīciju izdevumi palielinājušies par 11,3%, lai gan pērn budžeta izdevumi saruka par 0,3% un investīcijas kritās par 27,9%. Vienlaikus budžeta ieņēmumi janvārī auguši par 9,4% un arī mazumtirdzniecība apgrozījums kāpis par 3,7%. Šie gan protams ir tikai paši pirmie dati par šī gada pirmo mēnesi, taču tie kopā ar pietiekami labo ekonomikas izaugsmi pērnā gada nogalē, liecina par diezgan labu gada sākumu Latvijas ekonomikā.

Papildus tam ES fondu straujāk apguve arī nav vienīgais faktors kādēļ šis gads ekonomikā gaidāms labāks nekā iepriekšējais. Pēdējos mēnešos ekonomikas ziņas no pasaules lielākajām ekonomikā ir bijušas negaidīti pozitīvas un ASV, kā arī Eiropā dažādi biznesa un patērētāju noskaņojuma rādītāji sasnieguši pēdējos gados augstākos līmeņus. Papildus tam kreditēšana Latvijā turpina uzņemt apgriezienus un pirmo reizi kopš krīzes izsniegto kredītu apjoms Latvijā vairāk nesamazinās.

Arī šie faktori kopumā veicinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, lai gan politiskie riski ārējā vidē joprojām ir diezgan būtiski. Vienlaikus gan svarīgi saprast, ka straujāka ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad, visticamāk, būs īstermiņa fenomens. Savukārt vidējā termiņā ekonomikā arvien vairāk sajutīsim demogrāfijas faktoru negatīvo ietekmi, kā rezultātā Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls diez vai šobrīd pārsniedz 2,5-3,0%.

Ar cieņu,
Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists