Vidējā darba samaksa Latvijā šogad jau varētu pārsniegt 900 eiro uz papīra

Publicēts

Budžeta izdevumu pieaugums pērnā gada pēdējā ceturksnī veicināja straujāku darba samaksas kāpumu ekonomikā kopumā un pērnā gada nogalē vidējā darba samaksas Latvijā palielinājās par 5,9% salīdzinājumā ar 2015. gada pēdējo ceturksni. Vienlaikus vidējā darba samaksa 2016. gadā kopumā Latvijā ir pieauga par 5,0%, kas ir lēnākais darba samaksas kāpums pēdējos gadus. Tomēr līdz ar aktīvāku ES fondu apguvi un straujāku ekonomikas izaugsmi, algu kāpums šogad, visticamāk, jau būs tuvāks 6% un vidējā darba samaksa Latvijā varētu pārsniegt jau 900 eiro uz papīra.

Straujāks darba samaksas kāpums pērnā gada nogalē pamatā saistīts ar sabiedrisko sektoru, kur vidējā darba samaksa pērnā gada pēdējā ceturksnī palielinājās par 6,7%, lai gan pērnā gada pirmajos trijos ceturkšņos darba samaksa tur bija augusi vien par 2,7%. Šāds lēciens sabiedriskā sektora algās primāri saistīts ar skolotāju algu reformu, kā rezultātā gada pēdējā ceturksnī vidējā darba samaksas izglītības kāpusi par 10%, taču vienlaikus par 10,8% audzis arī atalgojums valsts centrālajā pārvaldē.

Tomēr gadā kopumā vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā palielinājās vien par 3,7%, savukārt privātajā sektorā turpinājās diezgan stabils pieaugums un pērn vidējā alga tur palielinājās par 5,8%. Tajā pašā straujāku algu pieaugumu 2016. gadā neļāva sasniegt tie paši faktori, kas bremzēja arī ekonomikas izaugsmi kopumā – kavēšanās ar ES fondu apguvi un kritums būvniecībā, problēmas tranzīta nozarē, kā arī nerezidentu depozītu aizplūde. Līdz ar transporta nozarē gada pēdējā ceturksnī vidējā darba samaksa palika iepriekšējā gada līmenī, savukārt finanšu sektorā un būvniecībā tā palielinājās par attiecīgi 1,9%, un 2,9%. Taču, sākoties aktīvākai ES fondu apguvei, būvniecībā jau sāk iezīmēties darbaspēka trūkums un tādēļ šogad tur tiek gaidīts diezgan būtisks algu kāpums, kas protams ietekmēs arī kopējos ekonomikas rādītājus.

Būvniecība gan nav vienīgā nozare, kur gaidām darba samaksas pieaugums, jo tuvākajos gados Latvijas darba tirgū arvien vairāk izjutīsim demogrāfijas faktoru ietekmi. Jau šobrīd darba samaksa aug ievērojami straujāk nekā ekonomika kopumā, lai gan bezdarbs joprojām pārsniedz 9%, savukārt tuvākajos gados ik gadu pensijā sāks dosies par 8-10 tūkstošiem vairāk cilvēku nekā ienāks darba tirgū. Līdz ar to tuvāko 2-3 gadu laikā bezdarbs, visticamāk, saruks jau zem 7%, tādēļ salīdzinoši straujais darba samaksas kāpums tuvākajā laikā nerimsies un vismaz šobrīd tā ir laba ziņa strādājošajiem.

Vienlaikus gan tas nozīmēs uzņēmējiem jādomā, kā pielāgoties šīm pārmaiņām, jo vidējā termiņā tik straujš darba samaksas kāpums var būtiski apdraudēt Latvijas konkurētspēju. Iespējams šis varētu būt viens no iemesliem kādēļ jau vairāk nekā divus gadus mūsu veidotajā Citadele Index aptaujās uzņēmēju vidū dominē pesimisms. Praksē uzņēmējiem šī pielāgošanās demogrāfiskajām pārmaiņām nozīmēs investīcijas produktivitātes celšanā, dažādu nozaru konsolidāciju un iespējams arī atsevišķu zemāk atalgoto nozaru aiziešanu no Latvijas, kā arī augstākas cenas patērētājiem. Tāpat atsevišķās profesijās, visticamāk, neiztiksim arī bez darbaspēka piesaistes no ārzemēm, taču visas ar demogrāfiju saistītās problēmas tas noteikti neatrisinās. 

Pozitīvā ziņa ir tā, ka šogad ekonomikā ir gaidāma straujāka izaugsme nekā pērn un šobrīd izskanējušie nodokļu reformu piedāvājumi paredz mazināt darbaspēka nodokļus. Šis brīdis uzņēmējiem būtu jāizmanto, lai pielāgotos ar demogrāfiju saistītajiem izaicinājumiem, jo spiediens uz darba algām tuvākajā laikā noteikti nemazināsies. 

Ar cieņu,
Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists