Ārējā pieprasījuma vājums negatīvi ietekmē situāciju Latvijas ekonomikā

Publicēts

  • Rūpniecība un eksports pagaidām atpaliek no iekšējā patēriņa.
  • Jauno pasūtījumu apjoms pasaulē pieaug un ekonomikas noskaņojums eksporta tirgos atgūstas.
  • Jūnijā kritums rūpniecībā joprojām būs nozīmīgs, bet trešajā ceturksnī situācija uzlabosies.

Maijā Latvijas rūpniecība turpināja izjust COVID-19 izraisītās krīzes negatīvo ietekmi un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu izlaides apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Ražošanas apjomu kritums maijā jau bija gaidāms, bet priecē, ka tas bijis nedaudz mazāks, kā aprīlī, kad izlaide saruka par 9%. Taču uzlabojumi rūpniecībā, kā arī eksportā pagaidām atpaliek no uzlabojumiem iekšējā patēriņā un, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums maijā samazinājās vien par 0,6%. Tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka Latvijai COVID-19 pandēmijas pirmo vilni ir izdevies pārvarēt salīdzinoši veiksmīgi un ar mazākiem ierobežojumiem ekonomikā nekā daudzās citās valstīs. Tomēr iekšējā patēriņa iespējas stabilizēt ekonomiku Latvijā noteikti ir ierobežotas un pilnvērtīga ekonomikas atkopšanās būs iespējam tikai, kad būs atkopušies mūsu eksporta tirgi.

Ražošanas apjomu kritums maijā vērojams lielākajā daļā no apstrādes rūpniecības nozarēm un pieaugums fiksēts tikai poligrāfijā (+8% pret iepriekšējo gadu), ķīmisko produktu (+9,3%), kā arī koka izstrādājumu (+2,6%) ražošanā. Pieaugums šajās nozarē, visticamāk, saistīts ar lielajām patēriņa izmaiņām COVID-19 krīzes laikā, jo pieauga pieprasījums pēc dezinfekcijas līdzekļiem, savukārt brīvo laiku cilvēki varēja izmantot maziem būvdarbiem un mājokļa labiekārtošanai, kā arī grāmatu lasīšanai. Tikmēr visās citās rūpniecības nozarēs ražošanas apjomi maijā ir samazinājušies un visvairāk cietušas auto detaļu (-45,2%), apģērbu (-22,9%), kā arī mēbeļu ražošana (-21,6%).

Labā ziņa ir tā, ka jauno pasūtījumu apjoms pasaulē ir sācis pieaugt un ekonomikas noskaņojums mūsu eksporta tirgos pakāpeniski atgūstas atgūties, tomēr tuvākajos mēnešos uzlabojumi, visticamāk, būs pakāpeniski. Elektroenerģijas patēriņš liek domāt, ka jūnijā kritums rūpniecībā joprojām būs nozīmīgs un par gana sarežģītu situācija rūpniecībā liecina arī dīkstāves pabalstu statistika. No nedaudz vairāk kā 900 ražošanas uzņēmumiem Latvijā ar vismaz 25 darbiniekiem, dīkstāves pabalstus ir saņēmuši aptuveni 170, no kuriem 110 tos turpināja saņemt arī jūnijā.

Apsteidzošie rādītāji liek domāt, ka situācija rūpniecībā, visticamāk, uzlabosies trešajā ceturksnī, taču tā varētu būt nepilnīga. Krīzes ietekmē daudzi uzņēmumi visā pasaulē ir bijuši spiesti atlikt vai pārskatīt investīciju plānus un tas negatīvi ietekmēs investīciju preču ražošanu, tādēļ, piemēram, mašīnbūves un metālapstrādes nozarē atkopšanās varētu prasīt ilgāku laiku. Tas nozīme, ka rūpniecības izlaide Latvijā šogad kopumā, visticamāk, samazināsies par 3-5%, taču tas lielā mērā būs atkarīgs COVID-19 pandēmijas tālākās attīstības gaitas.

Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists