Patēriņa cenu kritums Latvijā pārsvarā ir saistīts ar ārējiem faktoriem

Publicēts

  • Uzlabojumi Latvijas ekonomikā pagaidām nav ietekmējuši patēriņa cenas.
  • Naftas cenu kritums pasaulē kopš marta šobrīd ir vislielākais patēriņu cenu ietekmējošais faktors arī Latvijā.
  • COVID-19 otrais vilnis no teorētiska riska ir kļuvis par realitāti.

Latvijas ekonomikas atkopšanās no sākotnējā COVID-19 šoka ir bijusi negaidīti strauja, tomēr patēriņa cenu dinamikā šie uzlabojumi ekonomikā pagaidām vēl nav redzami, un septembrī Latvijā turpinājās neliela patēriņa cenu deflācija. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, patēriņa cenas septembrī Latvijā samazinājās par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt salīdzinājumā ar augustu tās palika nemainīgas. Patēriņa cenu kritums Latvijā šobrīd pārsvarā ir saistīts ar ārējiem faktoriem un arī eirozonā kopumā septembrī patēriņa cenas samazinājās par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi.

Straujais naftas cenu kritums pasaulē kopš marta šobrīd ir vislielākais patēriņu cenu ietekmējošais faktors Latvijā. Septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu degvielas un siltumenerģijas cenas Latvijā ir samazinājušās par attiecīgi 11,6% un 11%, savukārt dabasgāzes cena mājsaimniecībām ir sarukusi par 11,9%. Papildus tam septembrī par 6,2% kritās cietā kurināmā cenas un par 3% samazinājās elektroenerģijas cenas. Šie faktori kopā ir samazinājuši patēriņa cenu līmeni Latvijā par 1,4%. Tāpat naftas cenu un ekonomiskās aktivitātes kritums pasaule ir ietekmējis arī pārtikas cenas, un pārtikas cenu inflācija Latvijā ir samazinājusies no aptuveni 4% gada sākumā līdz 2,3% septembrī. Tomēr pasaulē kopumā šobrīd pārtikas cenas atkal nedaudz aug, tādēļ straujš tālāks pārtikas cenu kritums Latvijā ir maz ticams, lai arī lauksaimniecības raža šogad ir bijusi ļoti laba.

Bez ārējiem faktoriem inflācijas procesus Latvijā bremzē arī bezdarba pieaugums krīzes vissmagāk skartajās pakalpojumu nozarēs, kā rezultātā pakalpojumu cenu inflācija Latvijā ir samazinājusies no aptuveni 3% iepriekšējos gados līdz 1,7% septembrī. Piemēram, izmitināšanas pakalpojumu cenas septembrī ir sarukušas par 10,8%, savukārt aviācijas pakalpojumu un īres cenas ir samazinājušās par attiecīgi 6,8% un 2,9%.

Pēc manām prognozēm patēriņa cenu inflācija Latvijā arī gada atlikušajos mēnešos svārstīsies ap nulli, un deflācija Latvijā varētu saglabāties līdz gada beigām, tomēr tas būs atkarīgs no situācijas ekonomikā un kā to ietekmēs COVID-19 atkārtota izplatība Latvijā. Labā ziņa ir tā, ka septembra laikā reģistrētais bezdarbs Latvijā ir sarucis par vairāk nekā 5000 cilvēku, un mūsu dati liecina, ka septembrī iedzīvotāju ienākumi jau ir atgriezušies gada sākuma līmenī. Vienlaikus COVID-19 otrais vilnis no teorētiska riska ir kļuvis par realitāti un, pat ja izdosies izvairīties no plašiem ierobežojumiem, zināmi fiziskās distancēšanās pasākumi būs nepieciešami un nenoteiktība ekonomikā saglabāsies vēl ilgāku laiku. Tādēļ straujš inflācijas pieaugums tuvākajā laikā nav gaidāms, un nākamgad inflācija Latvijā varētu būt ap 1,5%.

Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists