Šogad Latvijā varētu atgriezties deflācija

Publicēts

  • Martā inflācija Latvijā bija zemākā pēdējo 3 gadu laikā
  • Šobrīd inflāciju visvairāk ietekmē naftas cenu kritums
  • Latvijas ekonomikas bremzēšanās ātrums ir straujāks kā 2009. gadā
  • Augošais bezdarbs ievērojami mazinās algu spiedienu

Martā Latvijā strauji samazinājusies patēriņa cenu inflācija un salīdzinājumā ar 2019. gada martu cenas kāpušas vien par 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Tas ir zemākais inflācijas līmenis Latvijā pēdējo 3 gadu laikā un viens no straujākajiem gada inflācijas tempa kritumiem viena mēneša laikā kopš 2009. gada. Faktiski šis ir pirmais signāls par to, cik liels ir COVID-19 vīrusa izraisītais šoks gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā kopumā un neizslēdzu, ka šogad Latvijā varētu atgriezties deflācija.

Šobrīd inflāciju Latvijā visvairāk ietekmē naftas cenu kritums. Aptuvenas aplēses liek domāt, ka naftas patēriņš pasaulēs ir sarucis par 10-20% un pēc OPEC valstu, kā arī Krievijas nespējas vienoties par ieguves apjoma samazinājumu, naftas cenas biržās ir samazinājušās no 50 līdz 60 ASV dolāriem par barelu līdz aptuveni 20-30 dolāriem šobrīd. Līdz ar to degvielas cenas Latvijā martā samazinājās par 7%.

Citās preču un pakalpojumu grupās martā lielas izmaiņas vēl nebija vērojamas un apģērbu, kā arī apavu cenās fiksēts ierastais sezonālais cenu kāpums. Taču turpmākajos mēnešos noteikti redzēsim daudz izteiktāku deflācijas spiedienu arī citur. Spriežot pēc bezdarba pieauguma ātruma, mobilitātes, kā arī patēriņa krituma, Latvijas ekonomikas bremzēšanās ātrums šajās nedēļās ir straujāks kā 2009. gadā un Latvija ekonomikai zaudējumi šobrīd varētu būt ap 20-25 miljoniem eiro dienā.

Un tas nav tikai dēļ nozarēm kuru darbība faktiski ir apturēta, piemēram, viesnīcas, aviācija un restorāni. Lielas nenoteiktības apstākļos ne pirmās nepieciešamības pirkumi tiek atlikti un augošais bezdarbs ievērojami mazinās algu spiedienu. Protams atsevišķām preču grupās cenas noteikti augs, piemēram, dezinfekcijas līdzekļiem un sejas maskām, taču ienākumu kritums pasaulē ir liels un tā rezultātā pat pārtikas cenas pasaulē kopš gada sākuma ir samazinājušās par 5%.

Precīzas prognozes nedz par ekonomiku, nedz patēriņa cenu izmaiņās šobrīd nav iespējams izdarīt, jo tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik sekmīgi izdosies ierobežot vīrusa izplatību un cik ātri varēsim atgriezties pie normālas ekonomiskās aktivitātes. Uz šiem jautājumiem šobrīd atbildes mums nav. Taču šobrīd ir skaidrs, ka inflācija Latvijā šogad nepārsniegs 1% un atsevišķos mēnešos, visticamāk, būs vērojama arī deflācija.

Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists