Iekšējais patēriņš veicina ekonomikas atkopšanos

Publicēts

  • Ekonomikas lejupslīde šogad Latvijā būs ievērojami mazāka, nekā tika gaidīts krīzes sākumā
  • Tirdzniecībai klājas labāk nekā pakalpojumu nozarēm
  • Mazumtirdzniecībā šogad, visticamāk, būs neliels pieaugums

Latvijas ekonomika turpina atkopties no COVID-19 šoka, un noturīgs iekšējais patēriņš ir viens no iemesliem, kādēļ ekonomikas lejupslīde Latvijā šogad būs ievērojami mazāka, nekā tika gaidīts krīzes sākumā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, mazumtirdzniecībā Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas ir fiksēts pozitīvs pieaugums un jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apgrozījums ir audzis par 3,8%. Tādējādi tirdzniecības apjomi Latvijā jau ir atgriezušies pirms pandēmijas līmenī, un tirgotāju noskaņojums šobrīd ir būtiski labāks nekā citu nozaru pārstāvjiem.

Jūlijā mazumtirdzniecībā visstraujāk ir augusi mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība, kuru pārdošanas apjoms salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju palielinājies par 27,1%. Tāpat par 12,3% kāpusi kultūras un atpūtas preču tirdzniecība, savukārt par 8,6% pieaugusi tirdzniecība internetā. Tikmēr par 3,2% sarukusi apavu un apģērbu tirdzniecība, savukārt par gandrīz 10% kritušies tirdzniecības apjomi tirgos. Šīs tendences mazumtirdzniecībā pēdējos mēnešos redzam arī bankas klientu maksājumu karšu darījumos, taču svarīgi atcerēties, ka tirdzniecība nav viss patēriņš un pakalpojumu nozarēs tik labi šobrīd neklājas.

Tirdzniecībā COVID-19 izplatības riski noteikti ir mazāki nekā izklaides un citās pakalpojumu nozarēs, kuru darbība joprojām ir būtiski ierobežota. Piemēram, iedzīvotāji tēriņi avio biļetēm, izklaides pakalpojumiem un viesnīcām joprojām par vairāk nekā 30% atpaliek no iepriekšējā līmeņa, un cilvēki daļu savu patēriņa ir pārlikuši no pakalpojumiem uz precēm. Atjaunojoties pakalpojumu nozaru pilnvērtīgai darbībai, patēriņš, visticamāk, atkal pārvirzīsies pakalpojumu virzienā.

Situācija tirdzniecībā šobrīd noteikti ir ievērojama labāka nekā ekonomikā kopumā un mazumtirdzniecībā Latvijā šogad, visticamāk, būs pat neliels pieaugums. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ IKP kritums Latvijā šogad būs mazāks nekā gaidīts un varētu būt aptuveni 4-5% robežās. Tomēr šobrīd arvien vairāk parādās signāli, ka sākotnēji straujā atkopšanās fāze ekonomikā ir noslēgusies, un uzlabojumi kļūst gausāki. Bezdarbs joprojām pārsniedz 8%, algas kāpums ir sabremzējies, un ekonomikas noskaņojuma rādītāji Eiropā augustā liecina par tikai mērenu ekonomikas atkopšanos mūsu galvenajos eksporta tirgos. Vienlaikus COVID-19 saslimšanas gadījumu skaits Baltijas valstīs atkal ir sācis augt, un tas rada jaunus riskus gan tirdzniecībai, gan ekonomikas attīstībai kopumā.

Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists