Situācija eksportā būs atkarīga no spējas kontrolēt COVID-19 izplatību

Publicēts

  • Ārējā pieprasījuma atkopšanās vasaras mēnešos ir veicinājusi Latvijas eksporta rādītāju uzlabošanos.
  • Naftas cenu kritums uzlabojis Latvijas tirdzniecības bilanci.
  • Pasaules tirdzniecība līdz gada beigām varētu atgriezties plusos.

Ārējā pieprasījuma atkopšanās vasaras mēnešos ir veicinājusi Latvijas eksporta rādītāju uzlabošanos un, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, augustā Latvijas preču eksports ir sarucis par 3,7 % salīdzinājumā ar 2019. gada augustu, savukārt imports samazinājās par 4,8 %. Lai arī eksports joprojām ir nelielos mīnusos, ir jāņem vērā, ka šogad augustā bija par vienu darba dienu mazāk nekā pirms gada un atbilstoši sezonāli, kā arī kalendāri izlīdzinātajiem datiem, Latvijas preču eksports augustā pieauga par 0,5%. Šis ir pirmais pieaugums Latvijas eksportā kopš februāra, un līdz ar labo lauksaimniecības ražu eksporta pieaugums, visticamāk, turpināsies arī septembrī. Tas būtu labs signāls par ekonomikas sniegumu šī gada trešajā ceturksnī, jo uzlabojumi ekonomikā vairs nebalstītos tikai uz iekšējo patēriņu, taču situācija eksportā būs atkarīga no spējas kontrolēt COVID-19 izplatību gan Latvijā, gan citur Eiropā.

Augustā par 50 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu audzis eļļas augu eksports, kas jau atspoguļo šī gada labo lauksaimniecības ražu. Tāpat augustā par 13,6 % kāpis elektrisko iekārtu un par 8,2 % palielinājies mēbeļu eksports. Savukārt citās preču kategorijās joprojām pārsvarā ir vērojams eksporta apjomu kritums. Tomēr COVID-19 pandēmijas izraisītais šoks ir ne tikai ietekmējis kopējos ekonomiskās aktivitātes rādītājus, bet arī ievērojami mainījis patēriņa un ekonomikas struktūru. Fiziskās distancēšanās ierobežojumi ir samazinājuši atsevišķu pakalpojumu un izklaides pieejamību, taču tā vietā ir pieaudzis preču patēriņš. Līdz ar to tirdzniecība ir atkopusies ātrāk nekā pakalpojumu nozares, un no tā iegūst rūpniecība, kā arī eksports. Papildus tam cilvēki izmanto brīvo laiku mājokļu labiekārtošanai un Eiropā, kā arī ASV, ir pieaugusi privātmāju būvniecība. Vasaras mēnešos ASV biržās strauji augušas arī kokmateriālu cenas, tomēr kokmateriālu tirgus pasaulē ir reģionāls un cenu kāpumu Latvijā pagaidām nejūt, un koka izstrādājumu eksports augustā saruka par 6,9 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Kopš COVID-19 krīzes sākuma Latvijas preču imports ir samazinājies straujāk nekā eksports, un šogad ir ievērojami uzlabojusies Latvijas ārējās tirdzniecības bilance. Viens no lielākajiem faktoriem ir naftas cenu kritums, ko redzam arī zemajos inflācijas rādītājos, un augustā minerālproduktu imports Latvijā samazinājās par 37,2 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tā rezultātā naftas produktu neto imports Latvijā ir samazinājies par aptuveni 300 miljoniem eiro, jeb 1 % no IKP. Importa samazinājums noteikti palīdz amortizēt COVID-19 šoka negatīvo ietekmi uz ekonomiku. Tomēr daļa kopējā importa samazinājuma ir saistīts ar uzņēmumu piesardzību un atliktām investīcijām, kā rezultātā mehānismu un iekārtu imports saruka par 11,8 %. Tas ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmes potenciālu.

Lai arī septembrī Latvijas eksportā iespējams pieaugums, tomēr ceturtā ceturkšņa eksporta un kopējās ekonomisks attīstības perspektīvas joprojām ir ļoti neskaidras. Īstermiņa rādītāji liek domāt, ka ekonomikas atkopšanās ātrums Latvijā un citur Eiropā ir noplacis. Papildus tam Eiropā, kā arī Latvijā šobrīd ir sācies COVID-19 otrais izplatības vilnis, un tas rada jaunus riskus izaugsmei tuvākajos mēnešos. Arī ES ekonomikas atjaunošanas fonds joprojām nav ratificēts, un tā finansējums var nepaspēt nonākt reālajā ekonomikā nākamgada. Taču priecē, ka rūpniecības pasūtījumi pasaulē kopumā palielinās, Latvijas ražotāju noskaņojums septembrī turpināja uzlaboties, un pasaules tirdzniecība līdz gada beigām varētu atgriezties plusos. Tas ir labs signāls Latvijas preču eksportam un domāju, ka līdz gada beigām situācija Latvijas eksportā saglabāsies pietiekoši pozitīva, ja mums izdosies izvairīties no jauniem un plašiem ar Covid-19 saistītajiem ierobežojumiem ekonomikā.

Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists