Rūpniecības sniegums COVID-19 otrajā vilnī ir labāks kā pavasarī

Publicēts

  • Rūpniecības sniegums šogad ir labāks nekā citās nozarēs.
  • Ražotāju noskaņojums ir labā līmenī, un jaunie pasūtījumi Latvijā aug.
  • Lielākais risks ir COVID-19 uzliesmojumi atsevišķos ražošanas uzņēmumos.

Rūpniecības sniegums COVID-19 otrajā vilnī Latvijā pagaidām ir būtiski labāks nekā šī gada pavasarī. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada oktobrī Latvijas apstrādes rūpniecībā turpinājās pieaugums un salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri ražošanas apjomi ir kāpuši par 1 %, kas ievērojami apsteidz ekonomikas kopējos rādītājus. Rūpniecības un mazumtirdzniecības pozitīvais pieaugums pēdējos mēnešos liek domāt, ka situācija ekonomikas preču nozarēs kopumā ir laba, pat neskatoties uz COVID-19 atkārtotu uzliesmojumu. Ražotāju noskaņojums ir labā līmenī, un jaunie pasūtījumi Latvijā aug. Arī pasaulē vadošais ražotāju iepirkumu menedžeru noskaņojuma indekss ir sasniedzis augstāko līmeni kopš 2018. gada, un pasaules tirdzniecība faktiski ir atgriezusies pirms COVID-19 līmenī.

Papildus tam, atšķirībā no pavasara, kad COVID-19 sākotnējais uzliesmojums un valstu īstenotie pasākumi tā izplatības ierobežošanai izraisīja vispārīgu patēriņa kritumu, kā arī pārrāvumus ražošanas ķēdēs, šobrīd patēriņš ir samazinājies tikai nedaudz. Patēriņa struktūrā gan ir redzamas izmaiņas, un tēriņi uz pakalpojumiem mazinās, savukārt pieprasījums pēc dažādām precēm aug. Šāda pieprasījuma rotācija no precēm uz pakalpojumiem vērojama gan Latvijā, gan citās Eiropas un pasaules valstīs. Tas protams rada pieprasījumu apstrādes rūpniecībā, un tādēļ esmu pozitīvi noskaņots par Latvijas rūpniecības perspektīvām tuvāko 3-6 mēnešu laikā. Tādēļ lielākais drauds Latvijas rūpniecībai šobrīd ir nevis vispārīgs pieprasījuma kritums, bet gan COVID-19 uzliesmojumi atsevišķos ražošanas uzņēmumos, kā rezultātā uzņēmumi ir spiesti apturēt savu darbību.

Latvijas apstrādes rūpniecības izlaide oktobrī jau ir pārsniegusi šī gada sākuma līmeni, un tas ir viens no labākajiem rūpniecības sniegumiem šogad Eiropas Savienībā, lai ar arī ievērojami uzlabojumi rūpniecībā pēdējos mēnešos vērojami arī citās valstīs. Tas liecina par joprojām labu Latvijas ražotāju konkurētspēju. Visstraujāk oktobrī Latvijā augusi koka izstrādājumu ražošana (+8,2 % pret iepriekšējo gadu), poligrāfija (+11,4 %) un elektrisko iekārtu ražošana (+19,8 %). Papildus tam pirmo reizi šogad plusos ir arī auto detaļu ražošana, kur izlaide oktobrī pieauga par 9,7 %. Tikmēr oktobrī par 11,7 % samazinājās apģērbu un par 6,9 % kritās gatavo metālizstrādājumu ražošana, kas, visticamāk, ir saistīts privātā sektora piesardzību un nogaidošu pozīciju attiecībā pret jaunu investīciju veikšanu. Labā ziņa gan ir tā, ka salīdzinājumā ar gada sākumu šobrīd nevienā no lielākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm ražošanas apjomi nav krituši par vairāk nekā 10 % un, manuprāt, arī dīkstāves pabalstu saņēmējos mēs rūpniecības uzņēmumus tuvākajos mēnešos lielā skaitā neredzēsim.

Gada atlikušajos mēnešos apstrādes rūpniecībā, visticamāk, turpināsies pieaugums. Šogad kopumā nozarē gaidāms kritums ap 2 %, kas ir ievērojami labāk nekā prognozētais IKP samazinājums par 4,7 %. Nākamgad izaugsme rūpniecībā varētu būt robežās no 3 % līdz 5 %, taču jāņem vērā, ka, uzlabojoties epidemioloģiskai situācijai, pieprasījumus pēc pakalpojumu augs būtiski straujāk kā pēc precēm, un tas varētu piebremzēt rūpniecības pieaugumu.

Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists