Latvijā uz laiku atgriezusies deflācija

Publicēts

  • Deflācija Latvijā būs mēnešu nevis gadu jautājums
  • Maijā vislielāko ietekmi uz patēriņa cenām Latvijā atstāja zemās naftas cenas
  • Augošais bezdarbs mazinās spiedienu uz pakalpojumu cenām

Maijā Latvijā pirmo reizi kopš 2016. gada uz laiku ir atgriezusies deflācija un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu patēriņa cenas Latvijā ir sarukušas par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Mēneša laikā cenas Latvijā samazinājās par 0,4% un tik straujš cenu kritums ir ļoti neraksturīgs maija mēnesim, taču tas jau iepriekš bija gaidāms un faktiski apstiprina būtisku ekonomikas aktivitātes kritumu otrajā ceturksnī. Deflācija Latvijā gan, visticamāk, būs mēnešu nevis gadu jautājums un pēc manām prognozēm 2020. gadā kopumā patēriņu cenas Latvijā varētu pieaugt par 0,1-0,2%.

Maijā vislielāko ietekmi uz patēriņa cenām Latvijā atstāja zemās naftas cenas un to izraisītais degvielas cenu kritums. Salīdzinājumā ar pērnā gada maiju degvielas cenas Latvijā maijā samazinājās par 24,3%, savukārt dabasgāzes cenas par 18,6%. Papildus tam līdz ar ekonomiskās aktivitātes kritumu šogad ir ātrāk sākušās sezonālās apģērbu izpārdošanas un gada laikā apģērbu cenas Latvijā samazinājās par gandrīz 3%. Tāpat maijā samazinājusies arī pārtikas cenu inflācija un pārtikas cenas augušas vien par 2,8% iepriekšējo 3-5% vietā. Tas vismaz daļēji ir saistīts ar pārtikas cenu kritumu pasaulē, jo, kā liecina Apvienoto Nāciju publicētā informācija, kopš janvāra neapstrādātas pārtikas cenas pasaule sarukušas par 11%.

Turpmākajos mēnešos deflācija Latvijā gan varētu mazināties. Līdz ar naftas ieguves apjomu samazinājumu pasaulē, naftas cenas jau ir pieaugušas no aptuveni 20 ASV dolāriem par barelu aprīlī līdz gandrīz 40 šobrīd. Arī Latvijas ekonomikā zemākais punkts tika sasniegts aprīļa vidū un šobrīd ekonomikas aktivitāte aug. Taču vienlaikus bezdarbs Latvijā ir pieaudzis un darba algas augs būtiski lēnāk nekā iepriekš. Tas mazinās spiedienu uz pakalpojumu cenām un maijā pakalpojumu cenas Latvijā augušas vien 1,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tā ir lēnākā pakalpojumu cenu inflācija Latvijā pēdējo 3-4 gadu laikā.

Arī pasaulē kopumā inflācijas spiediens ir būtiski mazinājies jo, ja attīstītajās valstī ienākumu kritumu vairāk vai mazāk kompensē valstis, tad attīstības valstīs ienākumu kritumu kompensēt nav iespējams. Tā rezultātā daudzviet samazinājušās ražotāju cenas. Tādēļ strauju inflācijas atgriešanos šobrīd nav pamata gaidīt un pēc manām prognozēm nākamgad patēriņa cenas Latvijā varētu augt par 1-1,5%. Tomēr vidējā termiņā lielie ekonomikas atbalsta pasākumi kopā ar ražošanas ķēžu deglobalizācija varētu izraisīt arī straujāku cenu kāpumu.

Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists