Latvijas ekonomika turpina atkopties no COVID-19 šoka

Publicēts

  • Ražošanas apjomi Latvijā jau ir pietuvojušies iepriekšējā gada līmenim
  • Latvijas rūpniecības nozare šobrīd pozitīvi izceļas uz citu eirozonas valstu fona
  • Īstermiņa indikatori liek domāt, ka jūlijā situācija Latvijas rūpniecībā turpināja uzlaboties

Latvijas ekonomikā negatīvo ziņu plūsmu sāk nomainīt pozitīvas ziņas un arvien plašāks rādītāju loks apliecina, ka Latvijas ekonomika turpina atkopties no COVID-19 šoka. Pēc divu mēnešu krituma jūnijā ražošanas apjomi Latvijā jau ir pietuvojušies iepriekšējā gada līmenim. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā jūnijā ir samazinājušies tikai par 0,3%, savukārt apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi sarukuši par 2,3%. Tas ir būtisks uzlabojums salīdzinājuma ar aprīli un maiju, kad ražošanas apjomi Latvijā samazinājās par vairāk nekā 7% un īstermiņa rādītāji liek domāt, ka jūlijā rūpniecībā varētu būt pat neliels pieaugums gada izteiksmē. Latvijas rūpniecības nozare šobrīd pozitīvi izceļas arī uz citu eirozonas valstu fona, kur ražošanas apjomu kritums pēdējos mēnešos pārsniedza 20%.

No nozaru viedokļa jūnijā joprojām lielākais vairums apstrādes rūpniecības apakšnozaru bija mīnusos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un tikai poligrāfijā, kā arī elektrisko iekārtu ražošanā tika fiksēts neliels pieaugums par attiecīgi 3,0% un 1,6%. Taču daudzās nozarēs šie mīnusi ir kļuvuši krietni mazāki un tikai iekārtu uzstādīšanas, kā arī remonta nozarē kritums joprojām būtiski pārsniedz 20%, kas gan vairāk ir saistīts ar tranzīta nozares problēmām. Salīdzinājumā ar aprīli situācija visstraujāk uzlabojusies auto detaļu, būvmateriālu, kā arī mēbeļu ražošanā.

Īstermiņa indikatori liek domāt, ka arī jūlijā situācija Latvijas rūpniecībā turpināja uzlaboties un nozarē iespējams redzēsim pat nelielu pieaugumu. Elektroenerģijas patēriņš pēc 4-5% krituma aprīlī un maijā, jūlijā jau pietuvojos iepriekšējā gada līmenim, jauno pasūtījumu apjoms aug un ar pasūtījumiem nodrošināto mēnešu skaits rūpniecība ir pieaudzis no 2,6 mēnešiem aprīlī līdz 4 jūlijā. Tāpat būtiski uzlabojušās nodarbinātības gaidas un, neskatoties uz dīkstāves pabalstu pārtraukšanu, arī straujš bezdarba kāpums vairs nav vērojams. Te gan jāpiebilst, ka pēc dīkstāves pabalstu saņemšanas darba devēji mēnesi nevarēja atbrīvot darbiniekus no darba, tādēļ augustā situācija vēl varētu mainīties.

Krīzes smagākā fāze šobrīd mums noteikti ir aiz muguras, un šogad kopumā kritums rūpniecība, visticamāk, būs mazāks nekā gaidīts un varētu būt 2-4% robežās. Tomēr riski joprojām ir gana būtiski un krīze noteikti vēl nav galā. Pasaulē COVID-19 vīrus turpina izplatīties, politiskie riski ir lieli, un ekonomikā nav izslēgti jauni satricinājumi, it īpaši ja pārāk strauji tiktu pārtraukti apjomīgie ekonomikas atbalsta pasākumi.

Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists