Latvijas IKP izaugsme šobrīd ir zemākā kopš 2016. gada

Publicēts

  • Latvijas ekonomiku pērn bremzēja vājš ārējais pieprasījums, ne pārāk veiksmīga budžeta politika un bažas par iespējamo nokļūšanu pelēkajā sarakstā
  • Arī šogad tranzīta nozares perspektīvas nav spožas - ziema Eiropā ir silta, pieprasījums pēc oglēm zems un nozari skārušas sankcijas
  • Labā ziņa - pasaules ekonomikā arvien vairāk parādās stabilizācijas pazīmes

Pērn gada nogalē Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi turpināja samazināties un Latvijas IKP izaugsme šobrīd ir zemākā kopš 2016. gada. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais pirmais novērtējums, pērnā gada pēdējā ceturksnī Latvijas ekonomika augusi vien par 1,1% salīdzinājumā ar 2018. gada nogali, savukārt 2019. gadā kopumā Latvijas ekonomika augusi par 2,1%.

Lēnā izaugsme vismaz daļēji ir saistīta ar ārējiem faktoriem. Pasaules ekonomika pērn auga vien par aptuveni 3% un pasaules tirdzniecība pat samazinājās, kas ir sliktākais globālās ekonomikas sniegums kopš 2009. gada. Tomēr Lietuva un Igaunija pērnā gada pirmajos trijos ceturkšņos IKP auga par vidēji 4,1%, un Lietuvā arī 4. ceturksnī izaugsme saglabājās 3,8% apmērā. Šī ir lielākā ekonomikas izaugsmes ātruma atšķirība starp Latviju un pārējo Baltiju pēdējos vismaz 10 gados. Tādēļ Latvijas lēno ekonomikas izaugsmi 2019. gadā tikai ar nelabvēlīgu situācija pasaules tirgos izskaidrot nevar un domāju, ka lielā mērā tā ir saistīta neveiksmīgu apstākļu sakritību, kā arī iekšējām politikas kļūdām.

Pie pērnā gada neveiksmēm noteikti pieskaitāms sausums gada sākumā, kas negatīvi ietekmēja enerģētiku un lauksaimniecību, koksnes cenu straujais kritums un tranzīta kravu samazinājums. Pēc siltās 2018./2019. gada ziemas pieprasījums pēc oglēm Eiropā un attiecīgi arī to cena būtiski saruka, kā rezultātā Latvijas dzelzceļā pārvadāto kravu apjoms pērn noslīdēja līdz zemākajam līmenim kopš 2002. gada. Arī šogad tranzīta nozares perspektīvas nav spožas. Ziema Eiropā atkal ir silta, pieprasījums pēc oglēm zems, nozari skārušas sankcijas un Krievijas ilgtermiņa politika ir mazināt Baltijas valstu ostu izmantošanu. Līdz ar to Latvijas Dzelzceļš jau ir paziņojis par strādājošo skaita samazinājumu un šajā kontekstā arvien lielāka stratēģiska kļūda šķiet iepriekšējā desmitgadē veiktās apjomīgās investīcijas tranzīta infrastruktūrā, kas pēc maniem aprēķiniem kopš 2012. gada bijušas vismaz 1 miljards eiro. Kravu apjoms kopš tā laika ir sarucis par vairāk nekā 30%. Papildus šiem faktoriem pērn Igaunijas laboja savas nodokļu politikas kļūdu un samazināja akcīzes likmi stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kā rezultāta samazinājās pierobežas tirdzniecība.

Tāpat lēnā ekonomikas izaugsme ceturtajā ceturksnī vismaz daļēji ir saistīta arī ar ne pārāk veiksmīgu budžeta politiku. Iepriekšējos labas izaugsmes gados budžeta deficīts Latvijā pieauga un šogad tas atkal bija jāmazina. Līdz ar to gada pēdējā ceturksnī kopējie budžeta izdevumi palika iepriekšējā gada līmenī, savukārt investīciju izdevumi saruka par vairāk nekā 12% un domājams ekonomiku arvien vairāk ietekmē arī politiskā nestabilitāte Rīgā. Tāpat arī nodokļu reformas pozitīvā ietekme uz ekonomiku vēl jāpagaida. Uzņēmumu reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli ir veicinājusi uzņēmumu bilances uzlabošanos, kā rezultātā uzņēmumu noguldījumi Latvijas komercbankās 2019. gadā ir auguši par 268 miljoniem eiro, bet kredītsaistības sarukušas 186 miljoniem, taču būtisks investīciju kāpums pagaidām nav redzams.

Visbeidzot, Latvijas pērn ekonomiku pērn turpināja bremzēt arī pārmaiņas finanšu sektorā un bažas par iespējamo nokļūšanu pelēkajā sarakstā. Ilgtermiņā nozares sakārtošana dos pozitīvu ietekmi, taču īstermiņā negatīvi ietekmē eksportu, izaugsmi un nodarbinātību. Finanšu sektora pārmaiņas kopā ar problēmām tranzītā sektorā un ne pārāk veiksmīgu budžeta komunikāciju varētu būt negatīvi ietekmējušas arī iedzīvotāju noskaņojumu, jo janvārī ievērojami pasliktinājies Latvijas mājsaimniecību ekonomiskās situācijas vērtējums. Cerams gan ka tas būs pārejoši, jo ekonomikā psiholoģijai ir nozīme.

Uz šī fona labā ziņa ir tā, ka pasaules ekonomikā arvien vairāk parādās stabilizācijas pazīmes. Ražotāju noskaņojums vairs nepasliktinās, aug jauno pasūtījumu apjoms un pakalpojumu nozares, kā arī darba tirgi lielajās ekonomikās joprojām ir spēcīgi. Tas ir labs signāls mūsu eksportētājiem. Taču vienlaikus būvniecībā 2020. gads, visticamāk, nebūs īpaši veiksmīgs. Valsts budžetā investīcijas samazinātas par 5,5%, savukārt Rīgas budžeta projektā investīciju programmas finansējumu plānots samazināt par 59%, bet ceļu par 11%. Privātais sektors šo kritumu diez vai spēs kompensēt un būvniecība šogad varētu būt mīnusos. Taču neskatoties uz to, pēc manām prognozēm Latvijas ekonomikas izaugsme šogad varētu būt 2,3%, lai gan jauni iekšēji vai globāli satricinājumiem var likt samazināt 2020. gada izaugsmes prognozes zem 2%.

Par šādu satricinājumu varētu kļūt straujā Koronavīrsa izplatība Ķīnā un citviet pasaulē. Šobrīd vairs nav jautājums vai tam būs negatīva ietekme uz ekonomiku, bet gan cik liela. Analītiķi lēš, ka Ķīnas ekonomikas izaugsmi tas šogad varētu samazināt no 0,1% līdz 1%, taču situācija ir dinamiska un strauji mainās. Tam protams būs ietekme arī uz globālo ekonomiku un mūsu reģionu. Pēc manām aplēsēm 1% izaugsmes tempa samazinājums Ķīnā, Baltijas ekonomikas izaugsmi samazinātu par 0,1 procentpunktu.

Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists