Zema patēriņa cenu inflācija Latvijā saglabāsies līdz 2021. gada pavasarim

Publicēts

  • Šobrīd ekonomikā joprojām dominē deflācijas procesi.
  • Patēriņa cenas Latvijā šogad pieaugs par 0,3 %.
  • 2021. gadā patēriņa kāpums būs aptuveni 1 %.

Oktobrī Latvijā turpinājās neliels patēriņa cenu kritums un zema inflācija Latvijā, visticamāk, saglabāsies līdz nākamā gada pavasarim. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, oktobrī salīdzinājumā ar septembri patēriņa cenas Latvijā samazinājās par 0,1 %, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu patēriņa cenas saruka par 0,7 %. Deflācija šobrīd vērojama arī eirozonā kopumā, kur patēriņa cenas oktobrī samazinājās par 0,3 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Galvenie deflācijas iemesli gan Latvijā, gan eirozonā ir vieni - zemas naftas cenas, eiro kursa kāpums un ekonomiskās aktivitātes kritums COVID-19 krīzes ietekmē, kā rezultātā ir pieaudzis bezdarbs un noplacis algu kāpums. Tā rezultātā pakalpojumu cenas Latvijā oktobrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga vien par 1,6 %, ierasto 3 % vietā, savukārt preču cenas saruka par 1,6 %, kur vislielākā ietekme bija siltumenerģijas un degvielas cenu samazinājumam.

Īstermiņā, manuprāt, nav pamata domāt, ka šie inflāciju ietekmējošie faktori varētu mainīties. Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā un ekonomiskās aktivitātes mazināšanos, tuvākajos mēnešos ir gaidāms bezdarba kāpums, kas noteikti ierobežos iekšējo pakalpojumu cenu kāpumu. Papildus tam dažāda veida ierobežojumu ir ieviesti arī daudzās citās Eiropas valstīs, un tas neveicinās pieprasījumu pēc naftas produktiem, tādēļ arī naftas cenas šobrīd varētu strauji nepieaugt.

Lai arī šobrīd ekonomikā dominē deflācijas procesi, ir vairāki faktori, kas tuvākajā nākotnē varētu novest pie straujākas inflācijas, piemēram, Rīgas siltums jau ir paziņojis par plāniem no šī gada decembra palielināt siltumenerģijas tarifus Rīgā par 11 %. Tāpat tuvākajos mēnešos varētu atkal paātrināties pārtikas cenu inflācija, jo pārtikas cenas pasaulē kopš maija ir kāpušas par gandrīz 11 %, ko gan nedaudz ir atsvēris eiro kursa pieaugums. Vienlaikus, samazinoties pakalpojumu pieejamībai, Latvijā un pasaulē ir pieaudzis preču patēriņš, kas savukārt var nozīmēt preču cenu straujāku kāpumu, it īpaši, ja COVID-19 vilnis Eiropā būtiski sāktu ietekmēt rūpniecību. Un visbeidzot , lai arī ES atjaunošanas fonds joprojām nav ratificēts un šie līdzekļi, visticamāk, vēl nākamgad nepaspēs nonākt ekonomikā, inflācijas riskus palielina arī apjomīgie monetārie un fiskālie stimulēšanas pasākumi pasaulē. Lai arī ASV vēlēšanu rezultātā apjomīgu jaunu fiskālo stimulu iespējamība, šķiet, ir mazinājusies.

Pēc manām prognozēm patēriņa cenas Latvijā šogad pieaugs par 0,3 %. Savukārt nākamgad inflācija varētu pieaugt tikai ap gada vidu un 2021. gadā kopumā patēriņa cenas Latvijā, visticamāk pieaugs par aptuveni 1 %. Taču līdzīgi kā ekonomikā arī par inflācijas dinamiku tuvākajos mēnešos ir ļoti daudz nezināmo.

Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists