Apstrādes rūpniecība Latvijā atgriežas pie pozitīvas izaugsmes

Publicēts

  • Apstrādes rūpniecībai jūlijs ir bijis labākais mēnesis šogad.
  • Rezultāti ir ievērojami labāki nekā daudzās citās Eiropas valstīs.
  • Straujš izaugsmes turpinājums rūpniecībā tuvākajos mēnešos ir maz ticams.

Latvijas ekonomikas sniegums pēc COVID-19 šoka turpina pozitīvi pārsteigt, un jūlijā arī Latvijas apstrādes rūpniecība ir atgriezusies pie pozitīvas izaugsmes. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apstrādes rūpniecības izlaide ir augusi par 1,8%, lai arī kopējā rūpniecības izlaide saruka par 0,8% dēļ krituma elektroenerģijas ražošanā. Apstrādes rūpniecībai jūlijs ir bijis labākais mēnesis šogad, un situācija nozarē noteikti ir daudz labāka kā gaidīta krīzes sākumā. Lai arī nozares izaugsme nedaudz atpaliek no tirdzniecības, rezultāti Latvijā ir ievērojami labāki nekā daudzās citās Eiropas valstīs, un apstrādes rūpniecībā kopumā šogad būs vien neliels kritums 2-3% robežās.

COVID-19 pandēmijai ir liela ietekme ne tikai uz ekonomiku kopumā, bet arī uz patēriņa un ekonomikas struktūru. Līdz ar plašu attālināto strādāšanu cilvēki vairāk pavada laiku mājās un cenšas mājokli labiekārtot, kā rezultāta ir audzis pieprasījums pēc būvmateriāliem un mēbelēm. Tāpat daudzviet pasaulē ir pieaugusi interese par privātmāju iegādi, un tas ir veicinājis būvniecības kāpumu, kā rezultātā kokmateriālu cenas ASV biržās ir sasniegušas rekordlielus augstumus. Šīs tendences nedaudz redzam arī Latvijā, un tā rezultātā kokapstrādes izlaide jūlijā kāpusi par 12,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt mēbeļu ražošana palielinājusies par 10,5%. Papildus tam jūlijā ievērojami augusi ķīmisko produktu un dažādu iekārtu ražošana, par attiecīgi 13,7% un 11,9%. Savukārt mīnusos jūlijā joprojām bija metālizstrādājumu un auto detaļu ražošana, kur izlaide samazinājusies par attiecīgi 15,5% un16,8%.

Atkopšanās rūpniecībā pēdējos mēnešos ir bijusi negaidīti strauja un līdz ar dīkstāves pabalstu izmaksas pārtraukšanu lielākā daļa uzņēmumu ir spējuši atsākt darbu. Tas nozīmē, ka ar konkurētspēju mūsu ražotājiem pagaidām viss ir kārtībā, bet risku joprojām ir daudz un COVID-19 šoka sekas pilnībā nav pārvarētas. Arvien vairāk ir redzamas pazīmes, ka ekonomika, pēc sākotnējiem uzlabojumiem maijā un jūnijā, ir stabilizējusies, bet strauja izaugsme neturpinās.

Lai arī bezdarbnieku skaits Latvijā augustā ir samazinājies par vairāk nekā 2500 cilvēkiem, darba sludinājumu skaits joprojām ir 30% zem iepriekšējā līmeņa un nav audzis kopš jūlija vidus. Tāpat samazinājušies ir arī iedzīvotāju ienākumi un tas ietekmē patēriņu, kas, kā liecina mūsu klientu maksājumu karšu apgrozījuma dati, nav būtiski mainījies kopš jūnija beigām. Arī Eiropā virkne dažādi uzņēmumu noskaņojuma rādītāji augustā ir nedaudz pasliktinājušies. Tas viss liek domāt, ka straujš izaugsmes turpinājums rūpniecībā tuvākajos mēnešos ir maz ticams, un tālāka izaugsme būs atkarīga gan no panākumiem cīņā ar COVID-19, gan no valstu ekonomikas atbalstu programmu efektivitātes.

Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists