Pozitīvie pārsteigumi ekonomikā ir beigušies, un ziemā iespējama atkārtota lejupslīde

Publicēts

  • IKP datu strauja uzlabošanās nav pārsteigums.
  • Īstermiņa rādītājos jau redzamas nelielas bremzēšanās pazīmes.
  • Tuvāko 2 gadu laikā mēs noteikti redzēsim straujas izaugsmes periodu.

Pēc COVID-19 šoka un straujā ekonomikas krituma gada pirmajā pusē, Latvijas ekonomikas sniegums šī gada trešajā ceturksnī ir ievērojami uzlabojies un IKP kritums trešajā ceturksnī bija vairs tikai 3,1 % salīdzinājumā ar 2019. gada 3. ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Par Latvijas ekonomikas atkopšanos no COVID-19 sākotnējā šoka pēdējos mēnešos liecināja jau daudzi indikatori, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījuma un rūpniecības izlaides atgriešanās pirms COVID-19 līmeni, bezdarba samazinājums un negaidīti labi budžeta ieņēmumi. Tādēļ IKP datu uzlabošanās noteikti nav pārsteigums un pēdējo mēnešu laikā arī Latvijas izaugsmes prognozes ir būtiski koriģētas uz augšu.

Tomēr straujie uzlabojumi un pozitīvie pārsteigumi ekonomikā šobrīd, visticamāk, ir beigušies, un īstermiņa rādītājos jau vairāk nekā mēnesi ir redzamas nelielas bremzēšanās pazīmes. Un tas ir pat pirms COVID-19 otrā viļņa, kas no teorētiska riska ir kļuvis par realitāti. Protams, esam labāk sagatavoti nekā pavasarī, tomēr saslimstības pieaugums ir bijis ļoti straujš un jau šobrīd ir jādomā par lielākiem ierobežojumiem, nekā šķiet bijām plānojuši. Tas nozīmē, ka tuvākajos mēnešos ekonomikā ir iespējams atkārtots kritums un no valsts puses būtu jāsāk domāt par jauniem ekonomikas atbalsta pasākumiem.

Faktiski IKP dati apstiprina to, kas jau iepriekš bija redzams īstermiņa ciparos – ekonomikā šobrīd veidojas ievērojama plaisa starp preču un pakalpojumu nozarēm. Mazumtirdzniecība jau trešajā ceturksnī ir plusos pret iepriekšējo gadu, savukārt apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi ir tuvu pirms COVID-19 līmenim, un kopš janvāra Latvijas rūpniecības sniegums ir bijis viens no labākajiem Eiropā. Arī tuvākie mēneši rūpniecībā būs pietiekoši labi, jo eksporta pasūtījumi rūpniecībā pasaulē pieaug un starptautiskā tirdzniecība stabilizējas. Taču pakalpojumu nozarēs situācija ir ievērojami sliktāka. Tūrismā un izklaides pakalpojumos, atgriešanās pie iepriekšējā līmeņa šķiet būs iespējama vien tad, kad pret COVID-19 vīrusu būs pieejama vakcīna vai efektīva ārstēšana. Tomēr vasarā redzējām, ka pakalpojumu nozares strauji atkopjas, tiklīdz to ļauj epidemioloģiskā situācija.

Vērtējot IKP un citus ekonomikas datus, šobrīd ir jābūt ļoti piesardzīgiem, jo tos ietekmē gan COVID-19 pavasara šoks un atkopšanās no tā, gan patēriņa struktūras maiņa, un ir liela neskaidrību par ilgtermiņa izaugsmi. Dažādi rādītāji signalizē dažādas lietas par notiekošo ekonomikā un, tas ka redzam strauju atkopšanos, nenozīmē, ka turpināsies iepriekšējā izaugsme. Piemēram, Google un Apple mobilitātes rādītājos, Latvija un Baltija vasarā bija starp līderiem pasaulē, taču kopš septembra sākuma atkal mazāk dodamies uz veikaliem un izklaides vietām. Arī mūsu bankas POS terminālu apgrozījums liek domāt, ka patēriņš ir stabilizējies, bet iepriekšējo līmeni vēl nesasniedz un pagaidām tas arī neaug. Drīzāk pretēji, septembrī un oktobrī patēriņš atkal nedaudz krīt. Un šīs tendences sākās pirms COVID-19 otrā viļņa.

Nav šaubu, ka tuvāko 2 gadu laikā mēs noteikti redzēsim straujas izaugsmes periodu Latvijā, bet tas varētu notikt drīzāk 2022., nevis 2021. gadā. Pēc manām prognozēm Latvijas IKP kritums šogad būs mazāks kā daudzviet citur Eiropā, un tas samazinās par aptuveni 4,3 %. Savukārt nākamgad Latvijas IKP augs par 3,6 %, lai gan nenoteiktība joprojām ir ļoti liela. Šobrīd lielākais risks noteikti ir COVID-19 otrais vilnis, tomēr bažas rada arī vājums COVID-19 neskartajās nozarēs, piemēram, IT un biznesa pakalpojumu eksportā, un valsts budžetā plānotais investīciju kritums 2021. gadā. Salīdzinājumā ar 2020. gadu valsts investīcijas nākamgad varētu sarukt pat par 19 %. Situācija varētu būt labāka, tomēr, iespējams, pārāk lielas cerības liekam uz ES atjaunošanas fondu. Tas joprojām nav ratificēts, un tā līdzekļi var nepaspēt ieplūst ekonomikā nākamgad. Tikmēr mājsaimniecības un uzņēmumi aizņemas piesardzīgi, turpinot uzkrāt līdzekļus, tādēļ būvniecības kritums nākamgad varētu būt nepatīkamākais pārsteigums ekonomikā.

Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists