Gada nogalē Latvijas ekonomikā atkal ir gaidāma lejupslīde

Publicēts

  • Latvijas ekonomikas atkopšanās no COVID-19 pirmā šoka ir bijusi negaidīti strauja.
  • Šogad kopumā Latvijas IKP saruks par 4,5-4,7 %.
  • Straujāka ekonomikas atkopšanās gaidāma nākamā gada vidū.

Latvijas ekonomikas atkopšanās no COVID-19 pirmā šoka šī gada pavasarī ir bijusi negaidīti strauja, taču gada pēdējos mēnešos Latvijas ekonomikā atkal ir gaidāma lejupslīde. Pagaidām neveiksmīgie centieni ierobežot vīrusa izplatību ir likuši samazināt arī 2021. gada ekonomikas izaugsmes prognozes. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 2,6 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt salīdzinājumā ar šī gada otro ceturksni IKP ir audzis par 7,1 %. Sabalansēta ekonomikas attīstība pirms krīzes, valsts atbalsts krīzes pirmajā vilnī un Latvijas uzņēmēju spēja pielāgoties jaunajai situācijai ir ļāvuši Latvijas ekonomikai jau atgūt lielu daļu no pavasarī zaudētā.

Tomēr COVID-19 straujā izplatība pēdējos divos mēnešos ir radījusi jaunus izaicinājumus ekonomikā un liek pārskatīt gan šī gada pēdējā ceturkšņa, gan nākamā gada IKP izaugsmes prognozes. Pēc manām prognozēm šī gada ceturtajā ceturksnī Latvijas ekonomikā ir gaidāms kritums 5-6 % apmērā, savukārt gadā kopumā IKP saruks par aptuveni 4,5-4,7 %. Īstermiņa indikatori šobrīd rāda, ka ekonomikas kritums COVID-19 otrajā vilnī pagaidām ir ievērojami mazāks kā pavasarī, taču vīrusa izplatība turpinās, un ekonomikā ir gaidāmi papildus ierobežojumi. Tādēļ arī nākamā gada pirmajā ceturksnī ir iespējams ekonomiskās aktivitātes kritums. Vienlaikus no nākamā gada vidus ekonomikas atkopšanās uzņems pagriezienus, it īpaši, ja piepildīsies cerības attiecībā uz vakcīnas pieejamību gada otrajā pusē.

Šī gada trešā ceturkšņa IKP rezultāti ir mazinājuši bažas, ka COVID-19 krīzes ietekmē Latvija varētu būtiski atpalikt no Lietuvas un Igaunijas. Latvijas ekonomikas sniegums trešajā ceturksnī jau ir ļoti tuvs Lietuvai un Igaunijai, kur ekonomiskā aktivitāte saruka par attiecīgi 1,7 % un 1,9 %. Arī darba tirgū situācija Baltijas valstīs ir ļoti līdzīga. Tādēļ domāju, ka atlikušās atšķirības ekonomikas sniegumā pamatā ir saistītas ar tranzīta un aviācijas nozaru lielo īpatsvaru Latvijas ekonomikā.

Latvijas IKP 3. ceturkšņa dati apstiprina, ka situācija dažādās tautsaimniecības nozarēs joprojām ļoti atšķiras. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaugums valsts pārvaldē, lauksaimniecībā un tirdzniecībā, savukārt rūpniecībā un būvniecībā izlaide ir tuvu iepriekšējā gada līmenim. Tikmēr transporta, viesnīcu un restorānu, kā arī izklaides nozarē kritums joprojām ir 15-25 % robežās pret pagājušo gadu. Labā ziņa ir tā, ka šīs nozares strauji atkopjas tiklīdz to ļauj epidemioloģiskā situācija, taču joprojām vājais sniegums liek šaubīties par to, cik pareizi ir šo periodu izmantot par atskaites periodu valsts atbalstam šobrīd. Papildus tam uzņēmēji cenšas daļēji turpināt darbu, apkalpojot klientus un pārdodot savu produktu attālināt. Tādēļ novembrī atbalsta kritērijiem kvalificēsies, visticamāk, ļoti mazs skaits uzņēmumu. Un man ir bažas, ka varētu ciest tie uzņēmēju, kuri cenšas turpināt darbu, jo nebūs pietiekams apgrozījuma kritums, lai saņemtu valsts atbalstu.

Tuvākajos gados Latvijā noteikti būs spēcīgas izaugsmes periodi, bet varbūt ne gluži 2021. gadā. Šobrīd ir diezgan skaidrs, ka atsevišķi ierobežojumi cīņai ar COVID-19 izplatību būs nepieciešami līdz pavasarim. Tādēļ 2021. gada sākums ekonomikā būs lēns un straujāki uzlabojumi gaidām tikai gada vidū, kad vismaz atsevišķām sabiedrības grupām un kritisko profesiju pārstāvjiem varētu būt pieejama vakcīna pret COVID-19. Tomēr atsevišķi ierobežojumi varētu būt nepieciešami arī nākamajā ziemā, un pēc manām prognozēm IKP izaugsme nākamgad būs aptuveni 3,3 %. Tikmēr 2022. gads varētu būt ļoti labs, jo ekonomikā ieplūdīs apjomīgas ES investīcijas un IKP pieaugums varētu pārsniegt 5 %.

Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists