Situācija ekonomikā ir radikāli mainījusies

Publicēts

Straujais COVID-19 vīrusa uzliesmojums pēdējos nedēļu laikā ir radikāli mainījusi ekonomisko situāciju Baltijā un Pasaulē kopumā, ko tuvākajās nedēļās un mēnešos izjutīs gandrīz visi iedzīvotāji, kā arī uzņēmēji. Īstermiņā vīrusa izplatības ierobežošanai īstenotie sociālās distancēšanās pasākumi faktiski ir apturējuši aviācijas, viesnīcu, ēdināšanas un izklaides nozaru darbību, taču negatīvo ietekmi lielākā vai mazākā mērā izjūt gandrīz visas ekonomikas nozares.

Šie notikumi pēdējo nedēļu laikā ir likuši pārskatīt ekonomikas izaugsme prognozes gan Baltijā, gan citviet pasaulē un pasaules ekonomikā šogad, visticamāk, ir gaidāma recesija. Īstermiņa ekonomikas indikatori Ķīnā un vīrusa skartajās citās valstīs, liecina ka ekonomiskā aktivitāte aviācijā un tūrisma nozarēs ir faktiski apstājusies, ražošanas un piegādes ķēdēs vērojami būtiski pārrāvumi, kā rezultātā pieaug bezdarbs un ekonomikā mazinās pieprasījums. Šobrīd nav zināms cik ilgi šie satricinājumi turpināsies, tie ir parejoši, lai arī Ķīnā, kur jauno COVID-19 slimības gadījumu skaits ir ievērojami samazinājies, atgriešanās pie iepriekšējās aktivitātes līmeņa ekonomikā notiek tikai pakāpeniski. Tas viss liek domāt, ka šis šoks pasaules ekonomikas ir salīdzināms un iespējams pat lielāks kā globālās finanšu krīzes laikā 2008-2009. gadā.

Šie faktori ir likuši arī mums pārskatīt Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes prognozes 2020. gadam un iepriekš gaidītā 2-3% pieauguma vietā šobrīd tiek gaidīts ekonomikas kritums par aptuveni 2%, ja situācija ekonomikā normalizētos tuvāko 3-6 mēnešu laikā. Taču, ja atgriešanās pie iepriekšējiem līmeņiem prasīs ilgāku laiku, tad Baltijas valstu ekonomikas šogad varētu sarukt par aptuveni 8%.

Vienlaikus ir skaidrs, ka situācija šodien ir ievērojami citādāka, kā pirms 12 gadiem. Piemēram, pēc SARS epidēmijas vai Japānas zemestrīces 2011. gadā ekonomikas atgūšanās notika ļoti strauji. Papildus tam Baltija un Latvija šobrīd iekšēji ir daudz stabilākas kā 2008. gadā. Kreditēšana notiek ar iekšējiem resursiem, ārējā tirdzniecība ir sabalansēta, savukārt nekustamo īpašumu cenas relatīvi pret ienākumiem ir saprātīgā līmenī. Taču visnozīmīgākais faktors šīs krīzes pārvarēšanā noteikti būs valstu un centrālo banku izlēmīgā rīcība ekonomikas stabilizēšanai. Šajā ziņā jau ir izziņoti būtiski atbalsta pasākumi no Eiropas Centrālās Bankas puses, mazinot procentu likmes un izveidojot 750 miljardu lielu finanšu aktīvu iegādes programmu, un atbalsta pasākumi ekonomikai tiek gatavoti arī Baltijas valstīs. Šīs programmas svārstās no 1 miljarda Latvijā līdz 5 miljardiem Lietuvā, un ietver sevī kredīta garantijas, nodokļu nomaksas atlikšanu un atbalstu no krīzes cietušajiem darbiniekiem. Veiksmīga šo programmu realizēšana ir ļoti svarīgs priekšnosacījums šīs krīzes pārvarēšanai.

Ekonomikas atbalsta pasākumi Baltijas valstīs