Situācija Latvijas eksportā uzlabosies vasaras otrajā pusē

Publicēts

  • Maijā eksporta kritums ir straujākais kopš 2009. gada
  • Jauno pasūtījumu apjoms rūpniecībā pasaulē aug un mūsu eksporta tirgi sāk atgūties
  • Būtiskāki uzlabojumi eksportā gaidāmi sākot ar jūliju

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, maijā Latvijas preču eksports samazinājās par 16,8% salīdzinājumā ar 2019. gada maiju, kas straujākais Latvijas eksporta kritums kopš 2009. gada. Lielas eksporta kritums protams nav laba ziņa Latvijas ekonomikai, tomēr tālejošus secinājumus no šī nevajadzētu izdarīt, jo tas iepriekš jau bija gaidāms un vasaras otrajā pusē Latvijas eksporta radītāji noteikti uzlabosies. Latvijas ekonomikā COVID-19 izraisītās krīzes zemākais punkts tika sasniegts aprīlī un kopš tā brīža ir notikusi gana spēcīga ekonomikas atkopšanās. Straujās ekonomikas svārstības nozīmē arī to, ka liela daļa makroekonomikas rādītāju, kuri tiek publicēti dažus mēnešus vēlāk, joprojām atpaliek no realitātes. Tas noteikti attiecināms arī uz maija ārējās tirdzniecības rādītājiem.

Apjomīgs eksporta kritums maijā gandrīz visās preču grupās noteikti nav negaidīts. COVID-19 izplatības ierobežošanai mūsu galvenajos eksporta tirgos bija noteikti daudz būtiskāki ierobežojumi nekā Latvijā un dīkstāves pabalstos jau kopš maija parādījās nozīmīgi Latvijas rūpniecības uzņēmumi. Vienlaikus ir pamats domāt, ka eksportā maijs, visticamāk, būs bijis šīs krīzes sliktākais mēnesis. Pasaulē jauno pasūtījumu apjoms rūpniecībā aug un mūsu eksporta tirgi sāk atgūties, taču elektroenerģijas patēriņš jūnijā joprojām bija zem iepriekšējo divu gadu līmeņa un dīkstāves pabalstus joprojām saņēma liels skaits rūpniecības uzņēmumu. Tas liek domāt, ka arī jūnijā rūpniecībā turpinājās kritums un būtiskāki uzlabojumi eksportā, visticamāk, gaidāmi sākot ar jūliju. Papildus tam, ja tuvākajās nedēļās paveiksies ar laika apstākļiem, tad rudenī Latvijas eksportu varētu uzlabot laba graudu raža.

Maija eksporta apjoma kritums par gandrīz 17% arī ļoti spēcīgi kontrastē ar mazumtirdzniecības apgrozījumu, kas maijā saruka vien par 0,6%. Tas apstiprina, ka ekonomikas atkopšanās šobrīd ir saistīta ar negaidīti spēcīgu un noturīgu patēriņu. Taču tikai ar iekšējo patēriņu ilgtspējīga ekonomikas izaugsmes Latvijā nav iespējama. Labā ziņa gan ir tā, ka eksporta kritums šobrīd ir mazāks kā 2009. gadā un tā apjoms maijā joprojām pārsniedza 900 miljonus eiro mēnesī. Papildus tam līdz ar zemajām naftas cenām aprīlī un maijā Latvijas tirdzniecības bilance ir uzlabojusies par gandrīz 470 milj. eiro jeb 1,5% no pilna gada IKP. Īstermiņā tas dod pozitīvu devumu ekonomikai, taču investīciju preču importa samazināšanās var negatīvi ietekmēt ilgtermiņa izaugsmi.

Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists