Tuvākie mēneši Latvijas eksportētājiem būs sarežģīti

Publicēts

  • Martā Latvijas preču eksportā salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem būtiskas izmaiņas nebija vērojamas
  • Jaunie pasūtījumi rūpniecībā ir ievērojami samazinājušies
  • Dīkstāves pabalstu saņēmēju vidū parādās nozīmīgi rūpniecības uzņēmumi

Martā Latvijas preču eksportā salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem lielas izmaiņas nebija vērojamas, taču gandrīz visos mūsu eksporta noieta tirgos ir ieviesti būtiski pārvietošanās un fiziskās distancēšanās pasākumi COVID-19 vīrusa ierobežošanai, un tuvākie mēneši Latvijas eksportētājiem būs sarežģīti. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, Latvijas preču eksports martā salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo mēnesi samazinājās par 0,7%, savukārt imports saruka par 8,4%. COVID-19 izraisītā ekonomikas lejupslīdes ietekme vispirms skāra pakalpojumu nozares, kuru darbība fiziski tika apturēta, taču šobrīd negatīvā ietekme redzama gandrīz visās nozarēs un arī Latvijā jaunie pasūtījumi rūpniecībā ir būtiski samazinājušies, kas signalizē par Latvijas eksporta apjomu kritumu vasaras mēnešos.

No nozaru viedokļa martā Latvijas eksportā būtiskas izmaiņas vēl nebija vērojamas. Salīdzinājumā ar 2019. gada martu pieauga graudu, farmācijas produktu un dažādu elektrisko iekārtu eksports, par attiecīgi 39%, 20,3% un 3,6%. Savukārt samazinājās koka izstrādājumu un auto detaļu eksports par attiecīgi 14,8%, un 24,2%. Šobrīd Latvijas rūpniecība un eksports ir nedaudz labākā situācijā nekā citur Eiropā, jo vīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie pārvietošanās un fiziskās distancēšanās pasākumi pie mums ir bijuši mazāk stingri, un atšķirībā no Dienvideiropa valstīm ražošanas uzņēmumu darbība Latvijā netika apturēta. Taču pasaulē kopumā šobrīd vērojams plašs pieprasījuma kritums un ražošanas atjaunošanās Ķīnā ir būtiski pastiprinājusi konkurenci globālajos tirgos.

Aprīlī jaunie eksporta pasūtījumi pasaulē ir noslīdējuši zem 2009. gada zemākā līmeņa un to jūt arī uzņēmumi Latvija, it īpaši metālapstrādes un mašīnbūves, autobūve, kā arī poligrāfijas nozarēs. Taču lielāks vai mazāks eksporta pasūtījumu kritums vērojams gandrīz visās nozarēs. Krīzei sākoties daudzi Latvijas ražotāji turpināja pildīt esošos pasūtījumus, taču iepriekšējiem pasūtījumiem beidzoties, uzņēmumi ir spiesti samazināt savu darbību. Līdz ar to pēdējo divu nedēļu laikā dīkstāves pabalstu saņēmēju vidū jau ir parādījušies vairāki nozīmīgi metālapstrādes un mašīnbūves, kā arī citu rūpniecības nozaru uzņēmumi, un, domājams, to skaits kļūs lielāks.

Labā ziņa ir tā, ka daudzas valstis šobrīd pakāpeniski sāk mazināt ierobežojumus un pieprasījums atkopjas. Taču atkopšanās nebūs tūlītēja, un daudz kas būs atkarīgs no veiksmīgas vīrusa turpmākas izplatības ierobežošanas. Tas nebūs vienkārši. Piemēram, Dienvidkoreja un atsevišķi Ķīnas reģioni pēc saslimušo skaita pieauguma atkal ir bijuši spiesti ieviest dažādus ierobežojumus un līdzīgas situācijas, visticamāk, atkārtosies arī Eiropā, kad valstis sāks mazināt esošos ierobežojumus. Tādēļ bez ilgtermiņa risinājuma ar vakcīnu vai efektīvām zālēm būs grūti pilnībā atgriezties pie normālas ekonomiskās aktivitātes, savukārt Latvijas ražotājiem un eksportētajiem tas nozīmē ļoti sarežģītus tuvākos mēnešus, un Latvijas eksportā šogad kopumā gaidāmi palieli mīnusi.

Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists