Vīrusa ietekme uz ekonomiku ir neizbēgama

Publicēts

  • Gada sākumā izteiktās ekonomikas izaugsmes prognozes jau ir novecojušas
  • Finanšu tirgi šobrīd signalizē par strauji augošu recesijas varbūtību ASV un Eiropā
  • COVID-19 vīrusa negatīvā ietekme uz ekonomiku varētu būt robežās no 0,5% līdz 1,5% no IKP

Iekšēju satricinājumu, neveiksmīgu apstākļu sakritības un vāja ārējā pieprasījuma rezultātā Latvijas ekonomikas izaugsme 2019. gadā bijusi viena no lēnākajām pēdējo 10 gadu laikā, savukārt COVID-19 vīrusa straujā izplatību pasaulē ir radījusi riskus arī ekonomikā un šī gada sākumā izteiktās ekonomikas izaugsmes prognozes jau ir novecojušas. Kā Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni Latvijas IKP audzis vien par 1,0%, savukārt gadā kopumā Latvijas ekonomika augusi tikai par 2,2%. Tikmēr Lietuvā, kā arī Igaunijā izaugsme pērn saglabājās 4% līmenī un tas norāda, ka Latvijas vājais ekonomiskais sniegums lielā mērā ir saistīts ar iekšējiem faktoriem, piemēram, tranzīta kravu samazinājumu, problēmām banku nozarē, izmaiņām Igaunijas akcīzes likmēs, strauju koksnes cenu kritumu, kā arī ierobežojošu fiskālo politiku.

Skatoties uz 2019. gada 4. ceturkšņa rezultātiem lielu pārsteigumu nav. Salīdzinājumā ar 2018. gada nogali samazinājusies apstrādes rūpniecības (-0,2%), būvniecības (-0,5%), transporta nozare (-6,5%) un finanšu pakalpojumu (-10,7%) izlaide, kā arī produktu nodokļu (-0,4%) iekasēšana, savukārt pieaugusi tirdzniecības (+3,6%), profesionālo pakalpojumu (+6,1%), kā arī viesnīcu un restorānu (+8,8%) nozaru izlaide. Taču ir skaidrs, ka pērnā gada ekonomikas sniegums šobrīd vairs nav īpaši aktuāls un gada sākumā izteiktās ekonomikas izaugsmes prognozes ir novecojušas ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē kopumā. Piemēram, ja vēl februāra vidū COVID-19 vīrusa negatīvā ietekme uz globālo ekonomikas izaugsmi tika lēsta ap 0,2 procentpunktiem, tad šobrīd jau ir pamatotas bažas par pasaules ekonomikas nokļūšanu recesijā un vīrusa radītās ekonomiskās izmaksas aug ar katru dienu.

No ekonomikas viedokļa problēma ar COVID-19 ir ne tikai pārrāvumi ražošanas ķēdēs, tūrismā un citos ekonomikas sektoros. Tie ir pārejoši šoki un no tiem var salīdzinoši ātri atgūties. Taču ASV un Eiropa jau pirms vīrusa paradīšanas balansēja uz recesijas robežas, parāda līmeņi pasaulē kopumā ir augsti, savukārt monetārās politikas instrumenti ar ko mīkstināt negatīvu ekonomikas šoku ietekmi ļoti ierobežoti. Līdz ar to pasaules ekonomikā šobrīd nav labs brīdis nekāda veida satricinājumiem un arī finanšu tirgos sākotnēji optimistiskais skats uz vīrusa ekonomisko ietekmi ir pilnībā izzudis. Vadošais ASV akciju indekss pēdējās nedēļas laikā sarucis par 10% un tā ir straujākā akciju cenu indeksa korekcija ASV finanšu tirgus vēsturē. Finanšu tirgi šobrīd signalizē par strauji augošu recesijas varbūtību ASV un Eiropā, kā arī citviet, tādēļ pasaules un, domājams, arī Latvijas ekonomikā šogad gaidāms sliktākais gads kopš 2009. gada.

Vīrusa kontekstā ekonomika protams ir otrā plāna jautājums un prioritāte ir veselības nozares nodrošināšana ar nepieciešamajiem resursiem, kā arī pasākumu īstenošana vīrusa izplatības ierobežošanai. Taču turpmākajos mēnešos, visticamāk, nāksies domāt arī par vīrusa ietekmes ekonomisko aspektu. No valsts puses šobrīd galvenais nodrošināt nepieciešamos līdzekļus ārkārtas situācijas novēršanai, taču citās jomās straujas izmaiņas veikt nevajadzētu un nepieciešamības gadījumā vajadzētu ļaut pieaugt budžeta deficītam. Šobrīd ir grūti prognozēt, ar cik būtiskiem satricinājumiem ekonomika saskarsies un iespējams šeit būs nepieciešama arī koordinēta rīcība Eiropa līmenī.

Arī Latvijas ekonomika šis noteikti nav labs brīdis jauniem satricinājumiem. Ekonomikas izaugsme jau ir ļoti lēna un, lai arī mums ir veiksmīgi izdevies izvairīties no nokļūšanas FATF pelēkajā sarakstā, kā arī ir uzlabots Latvijas kredītreitings, taču risku joprojām ir daudz un gada sākums ekonomikā arī ir bijis piesardzīgs. Latvijas ekonomikas īstermiņa rādītājos janvārī un februārī uzlabojumi nav vērojami, patērētāju noskaņojums ir pasliktinājies un tranzīta kravu apjoms turpina samazināties. Tas nozīmē, ka arī bez vīrusa negatīvas ietekmes Latvijas ekonomikas izaugsme šogad, visticamāk, būtu bijusi zem 2%. Šobrīd ir ļoti grūti prognozēt vīrusa ietekmi uz ekonomiku, taču šī brīža aplēses liecina, ka tā varētu būt robežās no 0,5% līdz 1,5% no IKP, lai arī situācija ir ļoti mainīga un iespējami arī negatīvāki scenāriji. Tas nozīmē, ka Latvijas IKP izaugsme šogad nepārsniegs 1,5% un nevaram izslēgt arī IKP kritumu. Tomēr šis satricinājums būs parejošs, savukārt Latvijas iekšējā ekonomika ir gana noturīga. Kopējais saistību līmenis ir zems, ārējā tirdzniecība sabalansēta un mājokļu tirgus saprātīgā līmenī. Arī UIN reforma pērnā gada laikā ir uzlabojusi uzņēmumu finansiālo situāciju, kas var izrādīties nozīmīgs buferis šogad.