Septembrī Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais preču eksporta apjoms

Publicēts

  • Eksporta kāpumu septembrī veicināja ļoti labā lauksaimniecības raža.
  • Ceturtajā ceturksnī būtiski pieaudzis jauno pasūtījumu apjoms Latvijas rūpniecībā.
  • Šogad kopumā eksports varētu palikt pērnā gada līmenī.

Ja vasaras mēnešos Latvijas ekonomikas atkopšanās no apjomīgā ekonomikas krituma otrajā ceturksnī pārsvarā balstījās uz iekšējo patēriņu un mazumtirdzniecība jau jūnijā atgriezās pie pozitīvas gada izaugsmes, tad šobrīd būtiski ir uzlabojusies situācija arī eksportējošajās nozarēs, un septembrī Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais preču eksporta apjoms. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada septembrī Latvijas preču eksports salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir audzis par 13 %, kas ievērojami pārsniedz cerēto. Galvenais eksporta pieaugumu veicinošais faktors septembrī bija ļoti labā lauksaimniecības raža šogad, kā rezultātā graudu eksports sasniedzis jaunus rekordus. Taču pieaugumi ir arī citās jomās, kas vairāk ir saistīts ar ārējā pieprasījuma atkopšanos Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, un mūsu rūpniecības veiksmīgo sniegumu, kas šogad apsteidz daudzas citas Eiropas valstis.

Vislielākais eksporta pieaugums septembrī fiksēts graudaugu produktos, kuru eksports salīdzinājumā ar pērno gadu audzis par 75,1 %. Papildus tam par 125 % palielinājies eļļas augu sēklu eksports, ko pārsvarā veido rapši, un lauksaimniecības produkti kopumā septembrī veidoja vairāk nekā pusi no eksporta pieauguma. Savukārt bez lauksaimniecības precēm septembrī vēl ievērojami ir pieaudzis arī elektroiekārtu un dažādu mehānismu eksports, par attiecīgi 39,6 % un 32,2 %. Koka izstrādājumu eksports saglabājās pērnā gada līmenī, savukārt par 19,4 % samazinājās transportlīdzekļu un to detaļu eksports, un par 13,5 % kritās dzelzs izstrādājumu eksports.

Pandēmijas ietekmē visā pasaulē šogad ir būtiski mainījusies patēriņa struktūra un preču nozares kopumā jūtas ievērojami labāk nekā pakalpojumu nozares. Samazinoties pakalpojumu pieejamībai, cilvēki daļu brīvo līdzekļu ir novirzījuši dažādu preču iegādei, ko iespējams iegādāties attālināti. Arī ražošanas procesos ir vieglāk ievērot fizisko distancēšanos un citus epidemioloģiskās drošības pasākumus, nekā daudzās citās pakalpojumu nozarēs. Papildus tam Latvijas ražošanas un eksporta struktūra ir bijusi labvēlīga pandēmijas apstākļiem, jo daudz ražojam pārtikas produktus un koka izstrādājumus, pēc kuriem pieprasījums pasaulē ir stabils vai pat pieaudzis.

Domājams, ka tuvākajos mēnešos Latvijas eksports turpinās augt, lai arī ne tik strauji kā septembrī. Jaunie pasūtījumi pasaules rūpniecībā ir atkopušies no pavasara šoka un atkal aug, savukārt pasaules tirdzniecība stabilizējas. Arī Latvijā ceturtajā ceturksnī būtiski ir pieaudzis jauno pasūtījumu apjoms gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs. Priecē arī tas, ka otrais COVID-19 vilnis pagaidām nav ietekmējis pasaules ražošanas ķēžu funkcionēšanu, lai arī atsevišķu uzņēmumu līmenī COVID-19 uzliesmojums uz laiku var apturēt vai ierobežot darbību. Pēc manām prognozēm šogad kopumā eksports varētu palikt pērnā gada līmenī, taču nākamgad pieaugums varētu būt mazāks nekā ekonomikā kopumā, jo, epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, patēriņš, visticamāk, no precēm atkal pārvirzīsies uz pakalpojumiem.

Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists