Septiņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem (69%) uztraucas, ja kavē vai viņiem kāds pienākums jāpaveic pēdējā brīdī. No tiem lielākā daļa (60%) atzīst, ka šādās situācijās jūt stresu, bet spēj saglabāt paškontroli. Tomēr piektdaļa (23%) iedzīvotāju tik un tā atzīst, ka vienmēr visu dara pēdējā brīdī, noskaidrots pētījumu centra SKDS un Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) aptaujā.
„Aptaujas rezultātos redzama zināma sakarība – iepriekš noskaidrojām, ka 28% iedzīvotāju nejūtas sagatavojušies eiro ieviešanai, bet tagad atklājas, ka 23% iedzīvotāji vienmēr visu dara pēdējā brīdī. Svarīgi atcerēties, ka ir pienācis šis pēdējais brīdis, lai ērti un droši sagatavotos eiro ieviešanai, pretējā gadījumā paralēlās valūtas aprites periodā cilvēki radīs neērtības un stresu gan sev, gan citiem līdzcilvēkiem. Sagatavoties eiro ieviešanai var arī neejot uz bankas filiāli, piemēram, skaidro naudu iemaksājot iemaksas bankomātā vai pasūtot bankas karti pa pastu,” stāsta LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis.
Nedaudz vairāk nekā puse (55%) respondentu uzskata, ka vienmēr plāno laiku un dara visu savlaicīgi. Novērojama tendence – jo vecāks cilvēks, jo retāk darāmais tiek atstāts uz pēdējo brīdi. Vaicājot par cilvēku uzvedību attiecībā uz kavēšanu vai pēdējā brīdī veicamajiem darbiem, 20% iedzīvotāju atzīst, ka situāciju uztver mierīgi, bet katrs desmitais (9%) jūt stresu un zaudē paškontroli.
Trešdaļa iedzīvotāju (27%), kuri vēl nav sagatavojušies eiro ieviešanai un neveic norēķinus ar maksājumu kartēm, plāno tās sākt lietot decembrī un tikpat daudzi arī janvāra pirmajās divās nedēļās. No iedzīvotājiem, kuri vēl nav ieskaitījuši skaidro naudu bankas kontā, lielākā daļa jeb 60% plāno to darīt decembrī, bet 17% vēl nav ieplānojuši konkrētu laiku. Banku speciālisti uzsver, ka ērtākais un drošākais veids pārejai uz eiro ir bezskaidras naudas norēķini – maksājumi ar bankas kartēm, darījumu veikšana internetbankā, telefonbankā vai SMS bankā.
Aptaujā noskaidrots, ka 28% respondentu plāno veikt latu maiņu pret eiro, iemaksājot tos bankomātā, bet 37% dosies mainīt latus pret eiro – komercbankās (27%), Latvijas Bankā (7%) un Latvijas Pasta nodaļās (3%). Mazāk nekā puse (41%) iedzīvotāju ir jau apzinājuši savus latu skaidrās naudas uzkrājumus, kas būs jāmaina pret eiro, bet 15% vēl tikai plāno to darīt.
Komercbanku asociācija atgādina
Ērtākais un drošākais veids, kā pāriet uz eiro valūtu ir bezskaidras naudas norēķini. Iedzīvotāji aicināti par pirkumiem norēķināties ar maksājumu karti, darījumus veikt internetbankā, telefonbankā vai SMS bankā, bet skaidro naudu iemaksāt bankomātā. Savukārt banku filiāles ieteicams apmeklēt ne vēlāk par decembra vidu vai pēc 2014. gada 14. janvāra, jo starplaikā prognozējams plašs cilvēku pieplūdums un garas rindas. Ja tomēr ir maināma skaidra nauda, der atcerēties, ka uz bankas filiāli nav jāsteidzas gada pirmajās divās nedēļās, jo neko nevar nokavēt ¬ latus pret eiro bez komisijas maksas un pēc nemainīga oficiālā kursa jebkuras komercbankas filiālē varēs samainīt līdz jūnija beigām, 302 Latvijas Pasta nodaļās reģionos līdz 31. martam, bet Latvijas Bankā bez termiņa ierobežojuma.
Aptauju veica pētījumu centrs SKDS no 2013. gada 30. oktobra līdz 4. novembrim. Aptaujā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.