Maksājumu karšu darījumu skaits Latvijā ir būtiski palielinājies, apliecinot karšu lietošanas popularitātes pieaugumu – 2014. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar laiku pirms gada, kopējais pirkumu skaita pieaugums bija 29%, bet pirkumu apjoms pieauga par 21%. Savukārt maksājumu karšu pieņemšanas terminālu skaits šajā laikā ir audzis mazāk – par 13%, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) apkopotie dati.
Baltijas mērogā karšu pieņemšanas līderis ir Igaunija, kas, rēķinot karšu pieņemšanas terminālu skaitu uz tūkstoš iedzīvotājiem, pat apsteidz ES vidējo rādītāju – saskaņā ar Latvijas Bankas (LB) datiem, 2013.gadā Latvijā uz tūkstoš iedzīvotājiem bija vidēji 12,9 karšu pieņemšanas termināļi, Lietuvā – 14,8, Igaunijā – 20,3, vidēji ES – 19,3. Maksājumu karšu skaits Latvijā pakāpeniski turpina pieaugt un pašlaik sasniedz 2,4 miljonus. Tomēr tas joprojām ir mazāk nekā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, rēķinot karšu skaitu uz vienu iedzīvotāju.
„Šobrīd Latvijā iedzīvotāji arvien aktīvāk norēķinās par pirkumiem ar maksājumu kartēm, un mēs redzam, ka darījumu skaits ar kartēm pieaug straujāk nekā karšu pieņemšanas terminālu skaits. Ērts serviss klientam nozīmē iespēju norēķināties ar maksājumu karti, tādēļ ir svarīgi, lai arī tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji spētu tikt līdzi un nodrošinātu klientiem karšu norēķinu iespējas. Aicinām uzņēmējus sazināties ar bankām, lai noskaidrotu sev piemērotāko piedāvājumu un saņemtu lietošanā POS terminālu – karšu pieņemšanas iekārtu. Šobrīd tehnoloģiju attīstība ir augusi tiktāl, ka ir pieejami arī pārvietojamie termināli, ko var izmantot gan tirgos, gan izbraukuma tirdzniecības vietās,” stāsta Santa Purgaile, bankas Citadele valdes locekle.
Kopumā maksājumu karšu un citu elektronisko norēķinu (internetbanka, mobilā banka u.c.) popularitāte pieaug ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, jo gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji un bankas novērtē elektronisko maksājumu priekšrocības – ātrumu, drošību, zemās izmaksas un caurspīdību. „Aprēķini un novērtējumi par elektronisko norēķinu ietekmi uz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu rāda nedaudz atšķirīgu situāciju, tomēr visi atzīst to pozitīvo ietekmi – teorētiskā situācijā, ja notiktu pāreja no 0 uz 100% elektronisko norēķinu īpatsvaru, papildus IKP pieaugums veidotu 1,7% līdz 4,5% gadā”, LKA tematiskajā apskatā par maksājumu kartēm norāda Pēteris Strautiņš, LKA Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas vadītājs, DNB bankas galvenais ekonomists.
Latvijā joprojām ir salīdzinoši augsts skaidras naudas norēķinu īpatsvars, bet tas samazinās un samazināsies, norāda banku ekonomisti. Skaidrās naudas apgrozījuma apjoms Latvijā 2013. gada nogalē, pēc LB datiem, salīdzinot ar 2012. gada beigām, ir samazinājies gandrīz divas reizes.
Elektronisko norēķinu attīstības faktori ir ekonomiskie ieguvumi, eiro ieviešanas pozitīvais efektu un arvien sarūkošās elektronisko norēķinu izmaksas. Kā liecina LB 2012. gadā veikts pētījums (par 2009. gada datiem), kopējās sabiedrības izmaksas skaidrai naudai un kartēm vienam darījumam bija līdzvērtīgas – attiecīgi 2 santīmi un 2,3 santīmi, taču būtiski izdevīgāki maksājumu karšu norēķini bija tieši tirgotājiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas pieņem maksājumu kartes - katrs ar kartes maksājumu saņemtais lats tirgotājam izmaksāja vidēji 2,5 reizes lētāk kā skaidrā naudā iekasētais – attiecīgi 0,4 santīmi pret 1 santīmu.
Pie elektronisko norēķinu, tai skaitā maksājumu karšu norēķinu, ekonomiskajiem ieguvumiem tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem ir jāmin gan drošības risku novēršana, kas saistīti ar skaidrās naudas apriti, gan norēķinu ātruma pieaugums, gan patēriņa stimulēšana, jo patērētāji var ērti izmantot arī kartes kredītlimitu. Tāpat pieaug arī banku sistēmas darbības efektivitāte, atbrīvojot kredītresursus ekonomikas attīstībai. No valsts viedokļa būtisks ieguvums ir iespēja samazināt ēnu ekonomiku un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tādējādi novēršot konkurences un izmaksu izkropļojumus dažādās tautsaimniecības nozarēs.