Citadele Banka

Vecumdienās galvenokārt cer uz valsts pensiju

Publicēts

Lai arī vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju vecumdienās cer uz valsts nodrošinātu pensiju, pieaug arī to iedzīvotāju skaits, kas apzinās pašu ieguldījumu nozīmīgumu nodrošinātām vecumdienām, liecina bankas Citadele sadarbībā ar snapshots.lv veiktā iedzīvotāju aptauja.

67% iedzīvotāju domā, ka valsts nodrošināta pensija atbilstoši maksātajiem nodokļiem būs viņu galvenais ienākumu avots, sasniedzot pensionēšanās vecumu. 36% plāno strādāt arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas, bet 28% paļaujas uz paša veiktajām iemaksām pensiju 3. līmenī.

Cilvēki paļaujas arī uz bērnu un tuvinieku finansiālu atbalstu (26%), investīcijām nekustamos īpašumos, vērtslietās un akcijās (23%) un sociāliem pabalstiem (11%).

Salīdzinot ar aptaujas rezultātiem, kas veikti pirms gada, pieaug to cilvēku skaits, kas kā galveno ienākumu avotu, sasniedzot pensionēšanās vecumu, min paša veiktās iemaksas pensiju 3. līmenī (pieaugums par 5%) un valsts nodrošinātu pensiju atbilstoši maksātajiem nodokļiem (pieaugums par 4%). Savukārt šogad retāk nekā pērn iedzīvotāji minējuši, ka paļaujas uz bērnu, tuvinieku finansiālu atbalstu (kritums par 4%)

„Lai arī lielākā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju paļaujas, ka, sasniedzot pensijas vecumu, būs nopelnījuši arī adekvātu finansiālo nodrošinājumu, jāņem vērā, ka dalība pensiju 1. un 2. līmenī nodrošina vien aptuveni 40% no pirmspensijas oficiālajiem ienākumiem. Tāpat jāuzsver demogrāfiskās pārmaiņas – mūsu sabiedrība noveco, un tas ietekmē darbaspēka skaitu un struktūru, jo, pieaugot pensionāru skaitam, pieaug arī strādājošo slogs. Ja paļaujas uz vecumdienu nodrošinājumu, kas visu darba gadu laikā veidosies tikai no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, aizejot pensijā, finansiālais stāvoklis ievērojami pasliktināsies,” atzīst Jolanta Jērāne, AS “CBL Life” un AS “CBL Atklātais pensiju fonds” valdes priekšsēdētāja.

Pensiju 1. līmenī, veicot sociālo apdrošināšanas iemaksas, piedalās visi strādājošie. Un tas veidots pēc paaudžu un dzimumu solidaritātes principa. Tas nozīmē, ka veiktās iemaksas netiek uzkrātas kā ilgtermiņa ieguldījumi, bet izlietotas, lai izmaksātu vecuma pensijas esošajai pensionāru paaudzei.

Savukārt pensiju 2. līmeņa uzkrājums veidojas no iedzīvotāju veiktajām obligātajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām - 5% no bruto algas. Šie līdzekļi jau šodien tiek uzkrāti iedzīvotāju personīgajos pensiju 2. līmeņa kontos, ko pārrauga Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, savukārt pensiju pārvaldītāji iegulda tos obligācijās, akcijās un banku depozītos.

„Tādējādi iedzīvotājiem, kas paļaujas uz valsts nodrošināto vecuma pensiju, kas veidosies no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām pensiju 1. un 2. līmenī, ir svarīgi jau tagad sekot līdzi pensijas kapitāla pieaugumam. No tā, cik veiksmīgi ir izvēlēts pensiju 2. līmeņa plāns un pārvaldnieks, lielā mērā būs atkarīgs konkrētā cilvēka uzkrātais pensiju 2. līmeņa kapitāls un nākotnes pensijas apmērs,” norāda J.Jērāne.

Aktuālajai pensiju plānu ienesīguma informācijai visērtāk sekot līdzi mājaslapā www.manapensija.lv. Tur iespējams arī salīdzināt visu pārvaldnieku piedāvāto pensiju plānu ienesīgumu dažādos periodos.

Savukārt savu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu visērtāk uzzināt, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras nodrošināto e-pakalpojumu portālā www.latvija.lv, sadaļā Valsts fondēto pensiju shēmas (pensiju 2. līmeņa) dalībnieka konta izraksts, kuru izsniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Reizi gadā ikviens var mainīt savu pensiju 2. līmeņa kapitāla pārvaldītāju, savukārt pensiju plānu viena pārvaldītāja ietvaros var mainīt divreiz gadā. Eksperti aicina izmantot šo iespēju, lai izvēlētos ienesīgāko un riska uztverei piemērotāko stratēģiju. Pāriet no viena pensiju pārvaldītāja pie cita vēlams tikai pēc rūpīgas visas pieejamās informācijas analīzes. Aptauja veikta janvārī, snapshots.lv aptaujājot 704 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Pēdējās preses relīzes

Visas preses relīzes