Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, bezdarba līmenis Latvijā 2015. gadā samazinājās līdz 9,9%, taču atšķirībā no iepriekšējiem gadiem bezdarba līmenis pērn visa gada laikā bija diezgan stabils un vairs būtiski nemazinājās. Savukārt gada pēdējos mēnešos un šī gada janvārī reģistrētais bezdarbs pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā ir pat nedaudz palielinājies salīdzinājumā pret iepriekšējo gadu.
Galvenais faktors, kas pērn negatīvi ietekmēja situāciju darba tirgū ir Krievijas ekonomikas problēmas un tās noteiktās sankcijas, taču būtisks faktors bija arī kavēšanās ar ES fondu jaunā perioda finansējuma apguvi. Šo faktoru rezultātā aizņemto darba vietu skaits rūpniecībā un būvniecībā pērn sarucis vidēji par attiecīgi 3,2 un 1,3 tūkstošiem. Šo darba vietu skaitu samazinājumu rūpniecībā un būvniecībā pērn kompensējis darba vietu skaita pieaugums pakalpojumu nozarēs.
Pieejamā informācija norāda uz to, ka kopējais darba vietu skaits Latvijā pērn palicis nemainīgs un gada otrajā pusē tas pat iespējams ir nedaudz samazinājies. Tomēr daļa no darba vietu skaita samazinājuma varētu būt saistīta arī ar strauji augošo mikrouzņēmumu skaitu, kā rezultātā strādājošie teorētiski kļūst par uzņēmējiem.
Taču ja darba vietu skaits šobrīd nepalielinās, tad vidējā darba samaksa turpina augt tik pat strauji kā iepriekš. Pērnā gada pirmajos trijos ceturkšņos vidējā darba samaksa augusi par gandrīz 7%, kas pērn ļāvis kāpināt iekšējo patēriņu un nodrošināt kopējo ekonomikas izaugsmi. Tomēr tik straujš darba samaksas pieaugums pie joprojām salīdzinoši augsta bezdarba un ļoti mērenas ekonomikas izaugsmes nav ilgtspējīgs.
Šobrīd gan īsti negribas ticēt, ka esam atdūrušies pret strukturālā bezdarba slieksni jo uzņēmēju aptauju dati nenorāda uz darbaspēku trūkumu, kā būtisku faktoru, kas kavētu izaugsmi. Īstermiņā darba samaksas straujais pieaugums drīzāk saistāms ar inerci darba samaksas noteikšanā balstoties uz iepriekšējo gadu rezultātiem, kā arī minimālās algas kāpumu. Tāpat nodarbinātības kritums būvniecībā un rūpniecībā ir saistīts ar diezgan specifiskiem faktoriem, kas ietekmē atsevišķu uzņēmumu darbību. Tomēr turpmākajos gados Latvijas nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija noteikti turpinās radīt spiedienu darba samaksas palielināšanai, jo pat bez nodarbināto skaita pieauguma bezdarba līmenis turpinās sarukt. Bankas Citadele prognozē, ka bezdarba līmenis šogad varētu būt aptuveni 9%. Tādēļ, lai nezaudētu savu konkurētspēju, uzņēmējiem būs ar vien vairāk jādomā par produktivitātes paaugstināšanu.
Ar cieņu,
Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists