Banka Citadele

Latvijā vispozitīvāk noskaņoti ražotāji, Lietuvā – būvnieki

Publicēts

Citadele Index pētījums pirmo reizi parāda atšķirības Latvijas un Lietuvas uzņēmēju skatījumā uz biznesa vidi. Saskaņā ar jaunāko pētījumu kopējais Latvijas uzņēmēju noskaņojuma indekss vēl nesasniedz optimisma slieksni (50 punktus) - tas ir 49,45 punkti. Tikmēr Lietuvas uzņēmēji ir optimistiskāki - indeksa vērtība pārsniedz svarīgo 50 punktu atzīmi un ir 51,15 punkti.

Citadele Index pētījums kalpo par indikatoru ekonomikas prognozēšanai. Dati tiek iegūti, aptaujājot 750 uzņēmumu īpašniekus un augstākos vadītājus katrā valstī. Latvijā Citadele Index pētījums tiek veikts no 2004. gada, un šogad pēc identiskas metodoloģijas aptauja veikta arī Lietuvā.

Uzņēmēju noskaņojumā ir novērojamas atšķirības dažādās uzņēmējdarbības nozarēs. Latvijā būvniekiem noskaņojums kopš 2014. gada vidus ir pesimistisks (pēdējā ceturkšņa laikā nedaudz uzlabojies, tomēr vēl aizvien pesimistisks, par ko liecina indeksa vērtība, kas ir 48,69 punkti), savukārt Lietuvā būvnieki ir daudz optimistiskāki (indeksa vērtība: 54,69 punkti). Latvijā optimismu ir atguvuši ražotāji (50,15 punkti), kuru noskaņojums pēdējos ceturkšņus – līdzīgi kā citu nozaru uzņēmējiem – turējās pesimisma zonā. Savukārt ražotāji Lietuvā ir noskaņoti nedaudz pesimistiskāk nekā Latvijā (49,71 punkts). Kamēr pakalpojumu sniedzēji Lietuvā ir noskaņoti optimistiski (52,06 punkti) un Latvijā – gandrīz optimistiski (49,98 punkti), tikmēr vissliktākais noskaņojums ir tirdzniecības jomas uzņēmējiem gan Lietuvā (48,85 punkti), gan Latvijā (46,83 punkti). Latvijā pēdējā ceturkšņa laikā tirgotāju noskaņojums arī pasliktinājies.

„Lietuvas un Latvijas ekonomiskās izaugsmes rādītāji pēdējos gados ir bijuši diezgan līdzīgi, taču mūsu aptaujas rezultāti norāda uz atšķirībām uzņēmēju noskaņojumā. Vislielākās noskaņojuma atšķirības vērojamas būvniecības nozarē, kur Latvijas uzņēmēji ir ievērojami pesimistiskāki par Lietuvas kolēģiem, lai gan pēdējos ceturkšņos būvniecības apjomi kritušies gan Latvijā, gan Lietuvā. Ievērojami optimistiskāks Lietuvas būvnieku noskaņojums, visticamāk, skaidrojams ar noturīgāku privātā sektora pieprasījumu un ātrāku jaunā ES fondu līdzekļu apguves uzsākšanu, nekā Latvijā,” skaidro bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Lietuvas uzņēmēji – lielāki optimisti. Latvijas vismazāko uzņēmumu, kas nodarbina līdz 9 cilvēkiem, vadītājiem noskaņojums pēdējā ceturkšņa laikā ir uzlabojies (49,16 punkti), bet pasliktinājies – lielo uzņēmumu vadītājiem (uzņēmumi ar vairāk nekā 250 darbiniekiem, 50,99 punkti); tiem noskaņojums pasliktinās jau vairākus ceturkšņus pēc kārtas. Neraugoties uz šo tendenci, tieši lielajiem uzņēmumiem Latvijā šobrīd ir salīdzinoši visoptimistiskākais skats gan uz pašreizējo situāciju, gan nākotni. Lietuvā vislabākais noskaņojums – un šajā gadījumā izteikti labāks nekā Latvijā – arī ir lielo uzņēmumu vadītājiem (58,57 punkti).

Lauku uzņēmēji Latvijā jūtas labāk nekā Lietuvā. Latvijā uzņēmēji visoptimistiskāk noskaņoti ir Pierīgā (51,60 punkti) un Vidzemē (50,95 punkti). Savukārt Lietuvā vislabākais uzņēmēju noskaņojums ir Viļņā (53,95 punkti). Salīdzinājumam – Rīgas uzņēmēju skatījums uz tagadni un nākotni nav tik pozitīvs un cerību pilns - 49,66 punkti. Kurzemē un Zemgalē uzņēmēji ir drīzāk pesimistiski (attiecīgi 48,88 un 48, 41 punkts) un Latgalē – vispesimistiskākie (45,14 punkti).

“Latgalē izteikti sliktāks noskaņojums jau vērojams vairākus gadus un tas nav nekāds jaunums, bet šogad pozitīvu rādītāju iezīmē Latvijas lauku uzņēmēji, kas strādā ārpus pilsētām; laucinieku noskaņojums pēdējā ceturkšņa laikā nozīmīgi uzlabojies un raksturojams kā optimistisks. Un Latvijas lauku uzņēmēji jūtas optimistiskāk nekā lauku uzņēmēji Lietuvā,” stāsta tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Tupinās pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Gan Latvijas, gan Lietuvas uzņēmēji kopumā ir pesimistiski par vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī. Taču būtiskākā atšķirība starp Latvijas un Lietuvas uzņēmējiem ir viņu prognozē par izmaiņām savu uzņēmumu apgrozījumā, Lietuvas uzņēmēji par to ir optimistiski, bet Latvijas – caurmērā vēl pesimistiski. Tajā pašā laikā uzņēmēji abās valstīs biežāk atzina, ka nākamo sešu mēnešu laikā darbā pieņems jaunus darbiniekus.

“Latvijas ekonomiskās izaugsmes mērķis ir vidējā termiņā panākt sabalansētu 5% iekšzemes kopprodukta pieaugumu ik gadu,” uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko. “Lai to sasniegtu, ir nepieciešams ilgtspējīgs un ilgtermiņa izaugsmes modelis, kas balstās uz līdzsvarotu izaugsmi; iekšējo resursu pārdali attīstības nozarēm ar augstāku pievienoto vērtību un kvalitatīvu ES fondu resursu izmantošanu; labu uzņēmējdarbības vidi, lai piesaistītu ārvalstu kapitālu; kā arī eksporta veicināšanas iespējām, piedaloties globālās vērtību ķēdēs ar augstāku pievienoto vērtību ražošanā un attīstot augstas kvalitātes produkciju. Tāpat ir jāveido un jāattīsta jaunas konkurētspējas priekšrocības, balstītas uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām. Un šie ir rīcības virzieni, kuros strādājam,” turpina R. Aleksejenko.

Pēdējās preses relīzes

Visas preses relīzes