Dodoties ceļojumā, vairāk kā puse jeb 53 % iedzīvotāju Latvijā izbrauciena izmaksas nosaka aptuveni un vienmēr rēķinās ar lielākiem izdevumiem, secināts bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktajā Baltijas iedzīvotāju aptaujā.
Visbiežāk tikai aptuvenas izmaksas ceļojuma budžetam sastāda Latvijā, kur šādu praksi piekopj 53 % tūristu, kamēr Igaunijā un Lietuvā precīzus tēriņus neaprēķina, attiecīgi, 48 % un 32 % ceļotāju. Latvijā aptuvena ceļojuma izmaksu aplēšana visbiežāk raksturīga vīriešiem vecumā no 40 līdz 49 gadiem, secināts aptaujā.
Teju katrs piektais jeb 19 % Latvijā un Igaunijā strikti pieturas pie plānotajām izmaksām un nepieļauj pārtēriņu atpūtas izbraucienos, kamēr Lietuvā stingra pieeja budžeta plānošanā ir 27 % ceļotāju. Finansiāli disciplinēti tēriņus Latvijā visbiežāk plāno 50 – 59 gadus veci ceļotāji.
Papildus izdevumu segšanai 18 % Latvijā izmanto speciāli šim mērķim veidotu rezerves uzkrājumu, visbiežāk šādi rīkojas sievietes vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Ceļošana ar rezerves uzkrājumu vispopulārākā ir Lietuvā, kur šo praksi piekopj vairāk kā katrs trešais jeb 35 % aptaujāto, bet Igaunijā to dara uz pusi mazāk – 17 %.
Kredītkarti kā drošības spilvenu papildus izdevumiem ceļojuma laikā Latvijā izmanto katrs desmitais, proti, 10 %, Igaunijā – teju katrs piektais jeb 17 %, bet Lietuvā 6 % aptaujāto. Kredītkartes izmantošana tūrisma braucienos vispopulārākā ir to iedzīvotāju vidū, kuri ir vecumā starp 40 – 59 gadiem.
“Papildus izmaksas ceļojumu laikā var skart ikvienu – tās var būt saistītas ar veselības aprūpi, neparedzētiem laikapstākļiem, transporta izmaksām, kā arī spontānu ideju realizēšanu. Pieredzējuši ceļotāji parūpējas, lai viņiem būtu pieejams drošības spilvens, piemēram, kredītkarte ar ceļojumu apdrošināšanu un kredītlimitu, ko vajadzības gadījumā varētu izmantot,” stāsta Jānis Mūrnieks, Citadele Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par Baltijas iedzīvotāju prasmi iekļauties ceļojuma plānotajā budžetā banka Citadele veica janvārī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, katrā Baltijas valstī aptaujājot vismaz 1000 iedzīvotājus vecuma grupā no 18 līdz 74 gadiem.