Citadele paaugstina Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes

Publicēts

Latvijas ekonomika šī gada pirmajā ceturksnī augusi par 4% salīdzinājumā ar pērno gadu un šobrīd var diezgan droši apgalvot, ka šogad Latvijas ekonomikā gaidāma straujākā izaugsme kopš 2012. gada. Līdz ar to esam paaugstinājuši Latvijas IKP izaugsmes prognozes šim gadam no 3,7% līdz 4,1%, savukārt nākamgad Latvijas ekonomika varētu augt par 3,7%. Jāatzīmē, ka līdzīgs ekonomikas izaugsmes tempa paātrinājums vērojams visā reģionā un Baltija atkal kļuvusi par vienu no straujāk augošajiem reģioniem Eiropā.

Straujā ekonomikas izaugsmi pirmajā ceturksnī saistīta ar pozitīvām tendencēm eirozonā, Krievijas ekonomikas stabilizāciju un pasaules tirdzniecības kāpumu, kas pēc vairāk neko divu gadu pārtraukuma atkal pieaug. Tā rezultātā apstrādes rūpniecība pirmajā ceturksnī augusi par 10,3%, savukārt eksports palielinājies par 8,3%

Papildus tam beidzot sāk pieaugt aktivitāte būvniecības sektorā un būvniecības apjomi pirmajā ceturksnī auguši par 8,4% salīdzinājumā ar pērno gadu. Tas saistīts gan ar aktīvāku ES fondu apguvi, gan spēcīgāku privātā sektora pieprasījumu, ko veicināja arī kreditēšana cikla atgriešanās pozitīvajā fāzē. Šogad pirmo reizi pēc 7 gadu pārtraukuma kopējais rezidentiem izsniegto kredītu apjoms vairs nesamazinās un uzņēmumu segmentā no jau vērojams kāpums. Līdz ar to pirmajā ceturksnī par 8,8% pieauga arī investīciju apjoms.

Par kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanos liecina arī mūsu jaunākie Citadele Index pētījuma rezultāti. Šī gada martā un aprīlī mūsu apkopotajā rādītājā piedzīvots otrs straujākais uzņēmēju noskaņojuma kāpums kopš 2004. gada un tā rezultātā kopējais Latvijas uzņēmēju noskaņojuma līmenis pēc gandrīz 3 gadu pārtraukuma atkal kļuvis pozitīvs. Te bez ārējās vides un ES fondu cikla liela nozīmē ir bijusi arī valdības pieteiktajai nodokļu reformai.

Kopumā pirmā ceturkšņa pozitīvie ekonomikas rādītāji un pozitīvais uzņēmēju noskaņojums ļauj cerēt, ka tuvākie 2-3 gadi Latvijas ekonomikā varētu būt vieni no labākajiem pēckrīzes periodā, savukārt lielākie riski Latvijas ekonomikai šobrīd pamatā saistīti ar ārējo vidi, ko ir ļoti grūti prognozēt. Taču vidējā termiņā gan perspektīvas ir mazāk skaidras. Latvijā iedzīvotāju skaits turpina samazināties un, lai arī bezdarba līmenis joprojām ir augsts, uzņēmēji arvien biežāk saskaras ar darbaspēka trūkumu. Tā rezultātā pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa pieauga par 7,2% un tik straujš algu kāpums agrāk vai vēlāk radīs problēmas ar konkurētspēju. Tādēļ tieši darbaspēka pieejamība tuvākajos gados kļūs par vienu no galvenajiem jautājumiem Latvijas ekonomikā.

Ar cieņu,
Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists