Ekonomikā ir laiks optimismam, nevis bažām par pārkaršanu

Publicēts

Pēc vājas izaugsmes iepriekšējos gados, Latvijas ekonomika ir pārliecinoši atgriezusies izaugsmes cikla pozitīvajā fāzē un arī otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir augusi par 4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Salīdzinājumā ar pērno gadu ekonomikas izaugsmes temps šī gada pirmajā pusē ir gandrīz dubultojies, ko veicinājusi vairāku pozitīvu faktoru sakritība, ekonomikā vienlaikus ienākot ES fondu līdzekļiem un kopš pērnā gada rudens jūtami uzlabojoties ārējai ekonomiskajai videi.

No šiem faktoriem vislielākie ieguvēji ir būvnieki un ražotāji, un tieši šīs nozares otrajā ceturksnī devušas arī vienlielāko ieguldījumu kopējā ekonomika izaugsmē. Salīdzinājumā ar pērno gadu būvniecības apjomi otrajā ceturksnī auguši par 15,9%, savukārt apstrādes rūpniecības izlaide palielinājusies par 7,1%. Straujāk nekā ekonomika kopumā augšas arī izmitināšanas un ēdināšanas (+7,1%), kā arī informācija pakalpojumu (+5,4%) nozares, savukārt izaugsmi uz leju otrajā ceturksnī pavilka finanšu (-8,6%) un nekustamo īpašumu nozares (-0,2%). Kritums finanšu nozarē saistīts ar nozarē notiekošajām pārmaiņām un nerezidentu depozītu kritumu Latvijas bankās.

Līdzīgi faktori ietekmē ne tikai Latviju bet arī mūsu kaimiņus un otrajā ceturksnī Igaunijas IKP pieaugums sasniedzis 5,7%. Tas ir straujāk nekā iespējusi Latvijas ekonomika, taču pēdējo mēnešu īstermiņa makroekonomisko rādītāju, kā arī uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma dinamika liek domāt, ka šī gada otrajā pusē 5% izaugsmes atzīmi pārsniegs arī Latvija. Līdz ar to IKP izaugsme šogad būs aptuveni 4,5%, savukārt nākamgad tā būs tuvu 4%.

Straujāka ekonomikas izaugsme pēc ilgāka lēna izaugsmes perioda ir ļoti normāla ekonomikas cikliskuma pazīmē, tādēļ ekonomikā šobrīd drīzāk ir laiks piesardzīgam optimismam nevis bažām par pārkaršanu. Kreditēšana tikai tagad atgriežas plusos, eksporta bilance ir gandrīz sabalansēta, ārējais parāds mazinās un inflāciju zem 3% nevarētu uzskatīt par pārmērīgu. Tādēļ par pārkaršanu šobrīd, manuprāt, runāt ir pāragri un makroekonomikas indikatoru drīzāk norāda uz pietiekami sabalansētu izaugsmi.

Vidējā termiņā lielākās bažas rada situācija darba tirgū. Bezdarbs samazinās, pieaug konkurence par darbiniekiem un strauji aug darba samaksa. Ekonomika tam netiek līdzi un no tā cieš uzņēmēju konkurētspēja. Tajā pašā laikā ļoti iepriecinošs ir vairāk nekā 25% kāpums investīcijās otrajā, jo mazinoties iedzīvotāju skaitam un augt darba algām uzņēmējiem aktīvi jādomā, kā celt savu produktivitāti. Bez darba tirgus, lielākie riski šobrīd saistīti ar ārējie faktoriem, jo esam ļoti atkarīgi no norisēm globālajā un Eiropas ekonomiskā, kur gan situācija šobrīd izskatās pietiekami iepriecinoši. Vēl kā atsevišķu risku šobrīd ir jāatzīmē tranzīta nozari, kur ir ļoti liela nenoteiktība par kravu apjomiem un politiskajiem lēmumiem Krievijas pusē, un kravu tālāks kritums var būt īpaši sāpīgs reģionos, kur tranzīta nozarei ir liela nozīme ekonomikā.

Ar cieņu,
Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists