Latvijas ekonomika sasniegusi straujāko izaugsmi pēdējo 4 gadu laikā un IKP izaugsme šogad varētu pārsniegt 4%

Publicēts

Šis gads Latvijas ekonomikā sācies ar ļoti pozitīvām tendencēm un Latvijas ekonomikas sasniegusi straujāko izaugsmi pēdējo 4 gadu laikā, un kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums šī gada pirmajā ceturksnī IKP Latvijā ir audzis par 3,9% salīdzinājumā ar iepriekšējā gadu. Līdz ar to šobrīd arvien vairāk ir skaidrs, ka faktori, kas iepriekšējos gados bremzēja Latvijas ekonomikas izaugsmi, beidzot ir palikuši aiz muguras un šogad Latvijai ir ļoti laba iespēja atkal kļūt par vienu no straujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā, un līdz ar to pārvarēt nu jau vairākus gadus ieilgušo ekonomikas stagnāciju.

Pirmā ceturkšņa IKP dati arī apstiprina mūsu jau iepriekš pausto prognozi, ka ekonomikas izaugsme Latvijā šogad varētu būt gandrīz divreiz straujāka nekā pērn un IKP izaugsme šogad varētu pārsniegt pat 4%. Savukārt pie labvēlīgas faktoru sakritības izaugsme šī gada nogalē un nākošā gada sākumā uz kādu brīdi varētu pietuvoties pat 5% robežai.

Tas, ka Latvijas ekonomikas izaugsmi sāk uzņemt apgriezienus arvien sāka iezīmēties jau pērnā gada nogalē un tas ir saistīts gan ar pozitīvām tendencēm ārējā vidē, gan ar aktīvāku ES fondu apguvi Latvijā. Tā rezultātā šī gada pirmajos mēnešos rūpniecības izlaide augusi par 10%, preču eksports par 9%, pakalpojumu eksports par 12%, savukārt valsts budžeta investīcijas pat par 41%, kas lielā mērā ir saistīts ar norisēm ārpus Latvijas.

Pēdējā pus gada laikā dažāda veida patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma rādītāji ASV un Eirozonā sasnieguši augstākos līmeņus pēckrīzes periodā, pasaules tirdzniecībā pēc ilgāka laikā atkal vērojams diezgan straujš (7-8%) kāpums, Krievijas ekonomika pakāpeniski atgriežas pie pozitīvas izaugsmes un pagājušajā mēnesī Starptautiskais valūtas fonds paaugstināja savas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam. Jāatzīmē, ka šie faktori ietekmē visu Baltijas reģionu un eksporta, kā arī rūpniecības izaugsme būtiski paātrinājusies arī pie mūsu kaimiņiem, savukārt Lietuvā ekonomikas izaugsme pirmajā ceturksnī sasniegusi pat 4,1%.

No iekšējiem faktoriem dominē Latvijas ekonomikā turpina dominēt ES fondu jautājums, kur beidzot ir sākusies to aktīvāka apguve. Pēc sākotnējā IKP novērtējuma būvniecības izlaide pirmajā ceturksnī augusi par 8%. Papildus tam būvniecības noskaņojuma radītāji pēdējos mēnešos kļūst arvien labāki, savukārt reģistrētais bezdarbs šogad sāka samazināties jau februārī, kas ir ļoti netipiski ziemas mēnešiem. Tas viss kopumā liek domāt, ka būvniecības aktivitāte vēl tikai uzņem apgriezienus un nākošajos ceturkšņos gaidāma daudz straujāka izaugsme. Vienlaikus mazumtirdzniecība un paskalojumos joprojām vērojama diezgan mērena lēna izaugsme. Pirmajā ceturksnī pakalpojumu nozares Latvijā augušas par 3%, savukārt mazumtirdzniecība tikai par 2%. Tas parāda, ka iekšējais patēriņš Latvijā joprojām ir diezgan vājš un pēdējos mēnešos to ietekmējusi arī augošā inflācija.

Tajā pašā laikā ja ārējā vide arī turpmāk būs tik pat labvēlīga, kā šobrīd un pasaulē vai Eiropā nenotiks kādi jauni politiski vai finanšu satricinājumi, tad tuvākajos 2-3 gados Latvijā iespējama pat ļoti strauja izaugsme. Tas saistīts gan ar straujāku ES fondu apguvi, kā rezultātā budžetā gaidām straujākais izdevumu kopš 2007. gada. Un ES fondu nebūs vienīgais faktors, kas veicinās izaugsmi būvniecībā, jo šogad gaidāma arī lielāka privātā sektora aktivitāte un kreditēšanas pieaugums. Papildus tam pēdējie rūpniecības un eksporta dati parāda, ka vismaz šobrīd ar konkurētspēju Latvijai vēl nav problēmas, taču vidējā termiņā gan Latvijas ekonomiku arvien vairāk sāks ietekmēt demogrāfija un iedzīvotāju skaita mazināšanās, tādēļ tuvākie gadi noteikti ir jāizmanto reformu īstenošanai.

Ar cieņu,
Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists