Latvijas rūpniecība veiksmīgi izmanto pozitīvās tendences eksporta tirgos

Publicēts

Latvijas rūpniecības uzņēmumi turpina veiksmīgi izmantot pozitīvās tendences Latvijas lielākajos eksporta tirgos un pasaules tirdzniecības pieaugumu, kā rezultātā martā apstrādes rūpniecības izlaide pieaugusi par 7,4% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Papildus tam pēdējie mēneši ir bijuši ļoti pozitīvi arī enerģētikā, kur pēc vairāku gadu pārtraukuma šopavasar bija labvēlīgi laika apstākļi elektroenerģijas ražošanai Daugavas HES un enerģētikā izlaide martā palielinājās par 19,1%.

Martā apstrādes rūpniecība turpinājās iepriekšējo mēnešu pozitīvās tendences un nozare šobrīd ir kļuvusi par vienu no straujāk augošajām nozarēm Latvijā, kas tiešā veidā ir saistīts ar ārējiem faktoriem. Pēdējā pus gada laikā ekonomikas noskaņojuma rādītāji ASV un Eirozonā sasnieguši augstākos līmeņus pēckrīzes periodā, pasaules tirdzniecībā pēc ilgāka laikā atkal vērojams pozitīvs pieaugums un arī Krievijas ekonomika pakāpeniski atgriežas pie pozitīvas izaugsmes. Tā rezultāta pēdējo 6 mēnešu laikā apstrādes rūpniecība Latvijā augusi par vidēji 8%, kas ir vismaz divas reizes straujāk nekā ekonomikas kopējais pieaugums un ļoti līdzīgas tendences šobrīd vērojamas arī Lietuvā, kā arī Igaunijā.

Martā apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā audzis par 16%, savukārt apgrozījums iekšējā tirgū turpina stagnēt un apstrādes rūpniecības apgrozījums vietējā tirgū martā audzis tikai par 2,1%. Pozitīvā eksporta dinamika gan parāda to, ka vismaz šobrīd Latvijai ar konkurētspēju problēmas vēl nav, taču straujais darba samaksas pieaugums un iedzīvotāju skaita samazināšanās liek bažīties vai tuvākajos gados spēsim to saglabāt.

Interesanti, ka marts ir otrais mēnesis pēc kārtas, kad apstrādes rūpniecībā kopumā fiksēts straujš pieaugums neskatoties uz kritumu kokapstrādē (-2,0%) un pārtikas ražošana (-0,3%), kas ir divas lielākās rūpniecības apakšnozares. Kokapstrādē gan kritums varētu būt īslaicīgs un saistīts ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, jo nozares eksports turpina pieaug, savukārt mēbeļu ražošana martā augusi par 15%. Tajā pašā laikā pārtikas rūpniecību turpina bremzēt Krievijas sankcijas un vājais iekšējais patēriņš, kā rezultātā izaugsme iespējama tikai apgūstot jaunus eksporta tirgus, kas ir lēns un laikietilpīgs process.

Ne pārāk iepriecinošos izaugsmes rādītājus kokapstrādē un pārtikas ražošanā martā kompensēja straujais pieaugums gatavot metālizstrādājumu (+10,1%), datoru un optisko iekārtu (+38,8%), auto detaļu (+27,6%), kā arī elektrisko iekārtu (+25,6%) ražošanā. pieaugums. Papildus tam martā zināmu pārsteigumu sarūpējusi arī apģērbu ražošana (+28%), kur pēc vairāk nekā 3 gadu krituma atkal vērojams ražošanas pieaugums, nozarei pārorientējoties no austrumu tirgiem uz Eiropas valstīm un vietējo patēriņu.

Straujais pieaugums apstrādes rūpniecībā ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kādēļ Latvijas ekonomikas izaugsme pirmajā ceturksnī paātrinājās līdz gandrīz 4% un vismaz šobrīd arī nozares tuvākā laikā perspektīvas izskatās diezgan pozitīvas. Kā liecina uzņēmumu aptaujas pēdējos mēnešos audzis jauno pasūtījumu apjoms, savukārt pagājušajā mēnesī Starptautiskais valūtas fonds paaugstināja savas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam. Tajā pašā laikā gan ir jautājums vai spēsim pilnā mērā izmanot straujākas globālās ekonomikas izaugsmes sniegtās iespējas. Jaudu noslodze apstrādes rūpniecībā visās trijās Baltijas valstīs jau šobrīd ir ļoti augstā līmenī un virknē rūpniecības nozaru jau tuvākajā laikā lielākā problēma var izrādīties zemais investīciju apjoms pēdējos gados.

Ar cieņu,
Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists