Šogad Latvijā būs straujākais algu kāpums kopš 2007. gada

Publicēts

Straujais darba algu kāpums Latvijā turpinājies arī šī gada trešajā ceturksnī. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija, vidējā darba samaksa Latvijā otrajā ceturksnī augusi par 7,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un sasniegusi 925 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pēc manām prognozēm šogad Latvijā gaidāms straujākais algu kāpums pēckrīzes periodā un vidējā darba samaksa Latvijā varētu palielināties par aptuveni 7,5-8%.. Līdzīgs darba samaksas kāpums šobrīd vērojams arī Lietuvā un Igaunijā.

Algu kāpums šobrīd nav saistāms tikai ar ienākumu legalizāciju. Tā, piemēram, šī gada pirmajos 10 mēnešos Latvijā pirmo reizi reģistrēto auto skaits palielinājies par vairāk nekā 10%, savukārt vietējo mājsaimniecību noguldījumi Latvijas komercbankās auguši par vairāk nekā 8%. Arī mazumtirdzniecības apgrozījums eiro izteiksmē šogad audzis par aptuveni 7% salīdzinājumā ar pērno gadu. Tas viss liecina par reālu iedzīvotāju ienākumu pieaugumu.

Straujais darba algu kāpums gan rada bažas par notiekošo darba tirgū un to vai uzņēmēji spēs nopelnīt šādu algu pieaugumu. Jau vairākus gadus darba algas Latvijā augšas ātrāk nekā produktivitāte. Tomēr labā ziņa ir tāda, ka līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi vidējās algas kāpums šogad būs ļoti tuvs produktivitātes pieaugumam. Tomēr darba tirgus kļūst arvien ciešāks un trešajā ceturksnī bezdarbs Latvijā noslīdēja līdz 8,5%, savukārt reģistrētais bezdarbs oktobrī bija vien 6,6%. Tas nozīmē ka brīvu darba roku kļūst arvien mazāk un spiediens uz algām turpināsies.

Bankas veiktais Citadele Index pētījums rāda, ka 40% no Latvijas uzņēmējiem pēdējā gada laikā ir saskārušies ar grūtībām atrast darbiniekus. Par to liecina arī Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto vakanču skaits, kas kopš šī gada sākuma ir gandrīz dubultojies un sasniedzis augstāko līmeni kopš 2006. gada. Šie dati norāda uz augošo neatbilstību starp darba meklētāju prasmēm un darba devēja vajadzībām. No mūsu aptaujātajiem uzņēmējiem gandrīz puse darbinieku trūkumu risina, pieņemot darbā darbiniekus bez atbilstošām zināšanām un tos apmācot. Tādēļ mana prognoze ir, ka tuvākajos gados darba algas, visticamāk, turpinās augt par 6-7%, ko nākamgad veicinās arī būtisks minimālās algas pieaugums.

Algu pieaugums šobrīd vērojams gandrīz visās nozarē, sektoros un reģionos. No nozarēm trešajā ceturksnī darba samaksas visstraujāk augusi profesionālajos pakalpojumos (+10,1%), izglītībā (+9,6%) un apstrādes rūpniecība (+8,6%). Arī valsts pārvaldē pēc vairāku gadu pārtraukuma šogad diezgan strauji audzis atalgojums. Salīdzinājumā ar pērno gadu trešajā ceturksnī ministrijās un centrālajās valsts iestādēs vidējā darba alga augusi par 10,3%, savukārt privātajā sektorā par 7,7%. Reģionālā griezumā darba samaksa reģionos šobrīd aug straujāk nekā galvaspilsētā. Kā liecina CSP dati, trešajā ceturksnī vidējā alga augusi par 7,1%, savukārt reģionos kāpums svārstījies no 7,8% Zemgalē līdz gandrīz 10% Vidzemē.

Ar cieņu,
Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists