Gada otrajā pusē Latvijā nedaudz pieaugs inflācija

Publicēts

Latvijā saglabājās ļoti mērena inflācija un aprīlī salīdzinājumā ar pērno gadu patēriņa cenas Latvijā augušas par 2,0%. Tas ir nedaudz zemāk kā mēnesi iepriekš un kā ierasts arī aprīlī pakalpojumu cenas (+3,3% pret iepriekšējo gadu) turpināja augt straujāk par pakalpojumu (+1,5%) cenām. Šāds relatīvi zemais inflācijas līmenis Latvijā šī gada pirmajos mēnešos gan ir nedaudz negaidīts, ņemot vērā akcīzes nodokļa palielinājumus degvielai un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī pietiekami straujo darba algu kāpumu, taču protams ir pozitīvi patērētājiem un vienlaikus ļauj domāt, ka arī darba tirgū bezdarbs joprojām atrodas virs dabiskā līmeņa. Gada otrajā pusē inflācija Latvijā, visticamāk, gan nedaudz pieaugs, taču šogad kopumā tā būs zemāka nekā tika prognozēts vēl gada sākumā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas aprīlī augušas par 0,2%. Visbūtiskākās patēriņa cenu izmainās aprīlī saistīts ar sezonālu cenu pieaugumu apģērbiem par 8,6%, kā arī nelielu degvielas un pārtikas par attiecīgi 0,5 un 0,4%. Kopš aprīļa sākuma naftas cenas pasaulē gan ir jūtami pieaugušas un līdz ar eiro kurss kritumu pret ASV dolāru, turpmākajos mēnešos redzēsim degvielas cenu pieaugumu arī Latvijā. Vienlaikus turpmākajos mēnešos varētu pieaugt arī siltumenerģijas cenas. Kopš pērnā gada sākuma tās Latvijā palikušas gandrīz nemainīgs, lai gan pasaules naftas cenas šajā periodā augušas par 5-10%. Tādēļ līdz nākošās apkures sezonas sākumam, visticamāk, redzēsim siltumenerģijas tarifu kāpumu, kas kopējo inflācijas līmeni Latvijā varētu palielināt par 0,2-0,3 procentpunktiem.

Bez energoresursu cenām straujāks patēriņa cenu kāpums gada otrajā pusē gaidāma arī saistībā akcīzes nodokļa palielinājumu tabakas izstrādājumiem, kā arī joprojām spēcīgo darba algu pieaugumu, kā rezultātā pakalpojumu cenu inflācija, visticamāk, saglabāsies virs 3%. Savukārt pārtikas cenas pasaulē šobrīd ir relatīvi stabilas, un atsevišķām precēm, piemēram, piena produktiem, gaļai un cukuram tās pēdējos mēnešos ir pat nedaudz samazinājušās, un tas ierobežos kopējo patēriņa cenu pieaugumu arī Latvijā.

Naftas cenu kāpums, akcīzes nodokļa izmaiņas un straujais darba algu pieaugumus, visticamāk, nozīmēs straujāku patēriņu cenu kāpumu Latvijā gada otrajā pusē. Tomēr zema inflācija šobrīd vērojama gan pārējās Baltijas valstīs, gan citviet Eiropā, tādēļ inflācijas tempa paātrinājumu būs salīdzinoši mērens un pēc manām prognozēm šogad, kā arī nākamgad kopumā patēriņa cenas Latvijā varētu augt par aptuveni 2,5%.

Ar cieņu,
Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists