Iepriekšējais gads Latvijas ekonomikā ir bijis labākais pēdējos 5 gados

Publicēts

Iepriekšējais gads Latvijas ekonomikā noteikti ir bijis labākais pēdējos piecos gados un stabila izaugsme turpinājusies arī gada pēdējā ceturksnī. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada nogali Latvijas ekonomika augusi par 4,2%, savukārt 2017. gadā kopumā pērn Latvijas ekonomika augusi par 4,5%. Liela nozīme veiksmīgajā ekonomikas sniegumā pērn bija ārējiem faktoriem, jo ne tikai pie mums, bet arī Eiropā kopumā iepriekšējais gads ir bijis viens no labākajiem pēckrīzes periodā. Salīdzinājumā ar 2016. gadu eirozonas ekonomika pērn augusi par 2,5% un tas ir straujākais pieaugums pat pēdējo 10 gadu laikā. Jāatzīmē arī tās, ka ekonomikas izaugsme Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pērn ir bijusi gandrīz divreiz straujāka kā Eiropas Savienībā kopumā un tas nozīmē, ka pagājušajā gadā Latvijas ekonomika ir turpinājusi virzību uz ES ekonomikas attīstības līmenim.

Pozitīvas tendences globālajā ekonomikā un Latvijas nozīmīgākajos eksporta tirgos nozīmēja to, ka gandrīz visas no straujāk augošajām nozarēm Latvijā bija vērstas uz eksportu. Salīdzinājumā ar 2016. gadu apstrādes rūpniecība Latvijā pērn augusi par 8%, informāciju un komunikāciju pakalpojumi par 7%, savukārt komercpakalpojumi par 6%. Taču bez labvēlīgās arējās vides nozīmīgs faktors pagājušajā gadā bija arī ES fondu investīciju atsākšanās, kā rezultātā būvniecība 2017. gadā augusi par 19,5%. Tomēr pat tik straujš pieaugums gan ir tikai kompensējis 2016. gadā nozarē piedzīvoto krīzi un būvniecības apjoms Latvijā kopumā joprojām ir zemāks, nekā būtu vēlams, ņemot vērā mūsu ekonomikas attīstības pakāpi un investīciju vajadzības. Tāpat iepriecina investīciju pieaugums pērn par 16%, ko gam lielā mērā nodrošināja Airbaltic lidmašīnu iegāde, ES fondi un investīcijas nekustamajos īpašumos. Savukārt apstrādes rūpniecībā investīcijas faktiski palikušas iepriekšējā gada līmenī, lai gan nozarē bijis ļoti labs gads

Kopējo ekonomikas izaugsmi Latvijā pērn uz leju pavilka izlaides kritumus finanšu sektorā par gandrīz 17%, jo dēļ iekšējās kreditēšanas stagnācijas, nerezidentu depozītu krituma un vairākiem vienreizējiem faktoriem 2017. gadā ievērojami samazinājās banku sektora peļņa. Papildus tam kopējo ekonomikas izaugsmi negatīvi ietekmēja arī tranzīta kravu samazinājums un nelabvēlīgie laika apstākļi gada otrajā, kā rezultātā lauksaimniecībā un mežsaimniecībā fiksēts vien 1,9% pieaugums.

Lai gan pēdējo nedēļu notikumiem banku nozarē noteikti būs zināma ietekme uz kopējo ekonomikas attīstību tuvākajos gados, taču būtiskus draudus izaugsmei tie šobrīd nerada un skats uz 2018. gadu joprojām paliek pozitīvs. Pēc manām prognozēm Latvijas ekonomikas izaugsme šogad, visticamāk, būs tuvu 4,0% un tas ļoti lielā mērā ir saistīts ar kopumā pozitīvo situāciju globālajā ekonomikā. Īstermiņa ekonomikas indikatori gandrīz visās pasaules lielākajās ekonomikās ir pozitīvi, pasaules tirdzniecības apjomi stabili aug un tas ir labi Latvijas eksportētājiem. Savukārt iekšējā tirgū turpināsies ES fondu apguve, tādēļ arī šogad būvniecības pieaugums varētu būt mērāms ar divciparu skaitli, lai gan pēdējo nedēļu notikumi banku nozarē šķiet apturēs atsevišķu projektu realizāciju. Savukārt lielākie riski Latvijas ekonomikai šobrīd ir kādi negaidīt finanšu vai ģeopolitiski šoki pasaulē, tālākas problēmas banku nozarē, tranzītu kravu kritums un situācija darba tirgū, kas vidējā termiņā noteikti ir lielākais izaicinājums Latvijas ekonomikā.

Ar cieņu,
Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists