Latvijas ekonomika stabili aug, bet pozitīvi pārsteigumi ir maz ticami

Publicēts

Baltijas reģionā trupinās laba ekonomikas izaugsme un pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir augusi par 4,2% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, tādējādi apsteidzot gan Lietuvu, gan Igauniju. Tas ir ļoti labs rezultāts, it īpaši ņemot vērā problēmas banku nozarē un tranzīta kravu tālāku samazinājumu. Tomēr šī ekonomikas cikla augstākajam punktam, visticamāk, esam garām un pozitīvu pārsteigumu potenciāls gada otrajā pusē ir ļoti ierobežots.

Bez problēmām austrumu-rietumu biznesa modelī, kā rezultātā transporta nozares izlaide samazinājās par 0,7% un finanšu pakalpojumu par 27,1%, pēdējos mēnešos parādījušies arī atsevišķi negatīvi signāli eksportā un rūpniecībā, kā arī pasaules ekonomikā izaugsme vairāk nepaātrinās. Līdz ar to varbūtība, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs virs 4% jau ir diezgan zema un ticamākais, ka tā būs intervālā starp 3,6% un 3,8%. Tas joprojām ir labs pieaugums, taču zemāks kā gaidīts gada sākumā.

Galvenais Latvijas ekonomikas virzītājs šī gada pirmajā ceturksnī bija būvniecība. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būvniecības apjomi pirmajā ceturksnī Latvijā auguši par fantastiskiem 35,7%, kas ievērojami pārsniedz nozares potenciālu. Kopējie būvniecības apjomi pirmajā ceturksnī gan ir salīdzinoši mazi un svārstīgi, atkarībā no laika apstākļiem, tādēļ visa gada tendences šis kāpums neraksturo un nākošajos ceturkšņos būvniecības pieauguma vajadzētu būt ap 10-15%. Būtisks faktors tik straujam pieaugumam protams ir ES fondu cikls, kura investīcijas šobrīd jau pilnā apmērā ieplūst Latvijas ekonomikā. Tomēr aktivitāte ievērojami augusi arī privātajā sektorā un kopējie būvniecības apjomi pirmajā ceturksnī ir auguši straujāk kā valsts budžeta investīciju izdevumi. Tik straujš būvniecības pieauguma ir arī galvenais iemesls, kādēļ lielajos makroekonomikas ciparos vēl neredzam nerezidentu banku sektora krīzes negatīvo ietekmi un bez būvniecības ekonomikas izaugsme pirmajā ceturksnī būtu jau tuvu 3%.

Pirmā ceturkšņa ekonomikas izaugsmes rādītāji arī parāda, ka liela nozīme ekonomikas izaugsmē šogad būs iekšējam patēriņam. Līdz ar būvniecību pirmajā ceturksnī par 19,4% augušas arī investīcijas un noturīgs kāpums redzams arī privātajā patēriņā, kas pirmajā ceturksnī palielinājies par 4,2%. Patēriņa galvenais virzītājspēks protams ir augošā darba algas un nodarbinātība, kā rezultātā mazumtirdzniecības apgrozījums eiro izteiksmē pēdējos mēnešos aug par 6-8% gadā un stabilais patērētāju noskaņojums liek domāt, ka šī pozitīvā dinamika turpināsies arī gada otrajā pusē.

Liela nozīme Latvijas ekonomikas attīstībai būs arī pasaules un it īpaši Eiropas ekonomikas veselībai. Un arī te ziņas vairs nav tik iepriecinošas kā vēl pirms dažiem mēnešiem. Kopš gada sākuma ekonomikas noskaņojuma rādītāji Eiropā ir pasliktinājušies un lai arī to līmeņi joprojām ir labi, ekonomikas izaugsme mūsu galvenajā eksporta tirgū vairs nepaātrinās. Vienlaikus gada pirmajos mēnešos Eiropā salīdzinoši negaidīti ir samazinājušies rūpniecības attīstības tempi, pasaules tirdzniecība aug arvien lēnāk un martā Latvijas eksportā fiksēts pirmais kritums pusotra gada laikā.

Tāpat pēdējos mēnešos pieauguši arī dažāda veida ģeopolitiskie, tirdzniecības tarifu, sankciju un politiskie riski, kas liek domāt, ka ārējā vide Latvijas ekonomikai vairs nav tik labvēlīga, kāda tā bija pirms pus gada. Šie visi faktori liek kļūt arvien piesardzīgākam par Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvām tuvākajos divos gados, taču spēcīgais iekšējais pieprasījums pašlaik kompensē dažādos negatīvos faktorus un tas vismaz pagaidām ļauj būtiski nemazināt ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam.

Ar cieņu,
Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists