Latvijas eksportā pirmais kritums pusotra gada laikā

Publicēts

Pēc gandrīz pusotra gada nemitīga pieauguma martā salīdzinoši negaidīti samazinājies Latvijas preču eksports, salīdzinājumā ar pērnā gada martu eksporta apjomiem sarūkot par 6,1%. Lai arī šāds kritums ir nepatīkams pārsteigums, ārējās tirdzniecības rādītāji mēdz būt ļoti svārstīgi un martā eksporta rādītājus ietekmēja vairāki vienreizēji faktori, piemēram, zemāks darba dienu skaits kā pērn, tādēļ aprīlī eksporta sniegumam vajadzētu atkal uzlaboties. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka kopš 2016. gada nogales Latvijas ekonomika ir priecējusi gandrīz tikai ar pozitīvām ziņām un marta eksporta rādītāji liek domāt, ka mūsu ekonomikas pozitīvo pārsteigumu potenciāls varētu būt izsmelts un tik strauju pieaugumu kā pērn šogad neredzēsim.

Nedaudz pārsteidzoši, bet viens no galvenajiem faktoriem, kas izraisīja eksporta kritumu martā bija pērnā gada zemā graudu raža. Martā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu graudu eksports samazinājās par vairāk nekā 85% no 33 milj. eiro pērn uz mazāk kā 5 milj. eiro šogad un tas kopā veidoja gandrīz pusi no eksporta apjoma krituma martā. Tāpat martā samazinājās arī augļu eļļu un elektroierīču eksports par attiecīgi 90,7% un 8,7%, savukārt gandrīz visās citās preču grupās eksporta apjoms pieaugums bija zemāks kā iepriekšējā mēnesī un šīs tendences pārsvarā sakrīt ar notiekošo rūpniecībā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu martā koka izstrādājumu eksports audzis par 4,1%, transportlīdzekļu un to detaļu par 4,3%, savukārt metāla izstrādājumu par 8,0%.

Vienlaikus martā par 17,3% pieaudzis dažādu iekārtu imports un tas ir labs signāls par investīcijām. Tās šobrīd noteikti ir nepieciešamas eksporta apjomu tālāka audzēšanai, jo esošo ražošanas jaudu noslodze otrajā ceturksnī sasniegusi augstāko līmeni kopš 2000. gada un potenciāls ražošanas jaudu trūkums ir viens no riskiem, kas var kavēt Latvijas eksporta attīstību.

Tomēr galvenais faktors Latvijas eksporta attīstībai ir labvēlīga ārējā ekonomiskā vide un par to pēdējos mēnešos ir bijuši dažādi signāli. Gada pirmie divi mēneši pasaules tirdzniecībā ir bijuši ļoti labi, taču pēdējos mēnešos pasliktinājies ražotāju noskaņojums Eiropā un arī rūpniecības izaugsme eiro zonā ir sabremzējusies. Daļēji tas varētu būt saistīts vienreizējiem faktoriem, taču ražotāju noskaņojums nedaudz pasliktinājies arī ASV un aprīlī negaidīti sarucis Dienvidkorejas eksports, kas tiek uzskatītas par labu rādītāju pasaules kopējās tirdzniecības izmaiņām. Šis visi faktori kopumā gan pagaidām neliecina par kādām negatīvām tendencēm globālajā ekonomikā, bet drīzāk par pasaules izaugsmes atgriešanos pie mērenāka izaugsmes līmeņa. Taču pasaules tirdzniecību šobrīd visvairāk apdraud dažādu tarifu un sankciju draudi starp pasaules vadošajām ekonomikām, ko sajustu arī Latvijas uzņēmēji.

Ar cieņu,
Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists