Maijā Latvijas rūpniecībā pirmais kritums trīs gadu laikā

Publicēts

Pēc vairāk nekā trīs gadu nepārtrauktas izaugsmes maijā Latvijas rūpniecībā fiksēts pirmais ražošanas apjomu kritums kopš 2015. gada, rūpniecības izlaide samazinoties par 1,1% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju. Šī nav iepriecinoša ziņa, jo pērn rūpniecība ar vairāk nekā 8% pieaugumu bija viens no galvenajiem Latvijas ekonomikas vilcējiem. Galvenais iemesls maija negatīvajam pārsteigumam rūpniecībā gan bija lielais sausums, kā rezultātā maijā ievērojami kritās elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās un enerģētikas sektora ražošanas apjomi samazinājās par 16,4%.

Laika apstākļi protams ir pārejošs faktors, taču tas nav vienīgais iemesls negaidītajam ražošanas apjomu kritumam maijā. Maijā jau trešo mēnesi pēc kārtas salīdzinoši vāji rezultāti fiksēti arī apstrādes rūpniecībā, kur ražošanas apjomi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu auguši par vien 2,9% un tas lielā mērā ir saistīts ar ārējiem faktoriem. Kopš gada sākuma jūtami sabremzējies rūpniecības pieaugums arī citās eirozonas valstīs, eksporta pieaugums Baltijā ir kļuvis ievērojami mērenāks un apstrādes rūpniecības nozares noiets Latvijas vietējā tirgū ir audzis straujāk kā eksportā.

Šobrīd gan ir cerība, ka šis atslābuma periods apstrādes rūpniecībā izrādīsies pārejošs un jau tuvākajos mēnešos nozares attīstības tempi atkal kļūs pozitīvāki. Jaunākie dati par globālo ekonomiku norāda uz stabilu ekonomikas izaugsmi un pēc vairāku mēnešu bremzēšanās arī pasaules tirdzniecībā atkal vērojama augšupejoša. Papildus tam jau maijā labi rūpniecības pieaugumi fiksēti Lietuvā un Igaunijā, un ražotāju noskaņojums Latvijā, lai arī zemāks kā pērnā gada nogalē, joprojām ir labā līmenī.

Arī mūsu veiktajās Citadele Index aptaujās rūpniecība jau ilgāku laiku ir visoptimistiskāk noskaņotā nozare Latvijā, tomēr šis optimisms līdz šim neatspoguļojas jaunās investīcijās. Pēc viena ceturkšņa pozitīva kāpuma pērnā gada nogalē, šī gada pirmajā ceturksnī nefinanšu investīcijas apstrādes rūpniecībā samazinājušās par 15,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt no jauna izsniegto kredītu apjoms apstrādes rūpniecībā samazinājās par 21,1%. Tādējādi nefinanšu investīcijas apstrādes rūpniecībā šī gada pirmajā ceturksnī bija nedaudz mazāk kā 40 milj. eiro un tas jau ir zemāks investīciju līmenis nekā krīzes laikā. Līdz ar to rodas bažas vai nozares attīstību šobrīd jau nekavē arī ražošanas jaudu trūkums.

Tomēr galvenais drauds Latvijas apstrādes rūpniecības attīstībai šobrīd drīzāk ir tirdzniecības tarifu tālāka eskalācija. Tiešā veidā ASV tirdzniecības tarifi Latvijas ražotājus, visticamāk, neskars, jo uz ASV eksportējam salīdzinoši maz, taču tie var mūs būtiski ietekmēt netiešā veidā, jo daudz eksportējam uz Eiropas valstīm kurām ir ievērojami tirdzniecības pārpalikumi ar ASV. Tas visvairāk varētu skart dažādas metālapstrādes un mašīnbūves nozares. Šie riski kopā ar tikai 3,6% apstrādes rūpniecībā šī gada pirmajos piecos mēnešos liek apšaubīt manu šī gada sākumā izteikto prognozi, ka apstrādes rūpniecības apjomi šogad Latvijā varētu augt par 5-7%, un šobrīd jau šķiet būs labi, ja apstrādes rūpniecības izaugsme šogad būtu 4-5% robežās. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad daudz vairāk balstīsies uz iekšējo patēriņu, par ko liecina jau vairāk nekā 35% kāpums būvniecībā pirmajā ceturksnī un 7% pieaugums tirdzniecībā maijā, kā arī pozitīvās tendences darba tirgū. Taču tālāka tirdzniecības konfliktu eskalācija jau varētu likt pārskatīt ne tikai rūpniecības, bet arī visas ekonomikas attīstības prognozes.

Ar cieņu,
Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists