Pēc mēneša pārtraukuma Latvijas eksportā atkal spēcīgs pieaugums

Publicēts

Pēc negaidīta vāja eksporta snieguma šī gada martā, aprīlī Latvijas preču eksports ir atgriezies spēcīgos plusos, eksporta apjomam pieaugot par 15,3% salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli. Tas ir pozitīvs signāls, tomēr kāpums aprīlī bija gaidāms, jo martā un aprīlī bija ievērojami atšķirīgs darba dienu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tādēļ priecē, ka gada pirmajos četrus mēnešus kopā Latvijas preču eksports audzis par 9%, kas ir ļoti tuvu pērnā gada sniegumam, kad preču eksports Latvijā auga par 10.3%.

Aprīlī gandrīz visās lielākajās Latvijas eksporta preču grupās bija vērojams spēcīgs pieaugums, taču vislielāko devumu eksporta kāpumā aprīlī sniedza kokapstrāde, kas acīmredzot ir pārvarējusi negatīvo laika apstākļu radītās problēmas šī gada sākumā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu aprīlī koka izstrādājumu eksports palielinājās par 24,4% un mēbeļu, kā arī būvkonstrukciju eksports par 12,4%. Papildus koka izstrādājumiem aprīlī audzis arī dažādu mehānismu un iekārtu eksports par 40,3% un dzelzs izstrādājumu eksports par 24,1%. Tāpat lielas svārstības turpinājās arī graudu eksportā, kas šoreiz pieauga par gandrīz 100% pēc 85% krituma martā.

Nākošajos mēnešos eksporta pieaugums gan, visticamāk, kļūs lēnāks un par to liek domāt tendences apstrādes rūpniecībā, kur izaugsme šī gada pirmajos četros mēnešos bija vien 4,5%, kas ir gandrīz uz pusi lēnāk kā pērn, kad apstrādes rūpniecība auga par 8,1%. Līdzīga situācija pēdējos mēnešos redzama arī Lietuvā un Igaunijā, un tas ir saistīts ārējiem, nevis iekšējiem faktoriem. Vairāk nekā 75% no Latvijas preču eksporta nonāk Eiropas Savienības valstīs, taču kopš gada sākuma ekonomikas noskaņojums Eiropā ir pasliktinājies, un arī rūpniecības izaugsme eirozonā ir kļuvusi lēnāka.

Vienlaikus ASV piemērotie tarifi sava tirgus aizsardzībai ir ievērojami palielinājuši tirdzniecības konfliktu eskalācijas riskus pasaulē un tas ir ļoti nopietns drauds arī mūsu ekonomikai. Lai arī tiešā veidā Latvijas tirdzniecība ar ASV ir neliela un mūsu galvenais tirgus ir Eiropas Savienība, tomēr netiešā veidā tirdzniecības ierobežojumu parādīšanos sajutīs arī Latvijas uzņēmēji. Eirozona kopumā šādā tirdzniecības konfliktā ir sliktā pozīcijā, jo tai ir liels ārējās tirdzniecības pārpalikums, it īpaši ar ASV, un liels dabas resursu imports no Krievijas. Ne velti no pasaules lielākajām ekonomiskām tieši eirozonā pēdējos mēnešos pasliktinājušies īstermiņa ekonomikas rādītāji un tas rada riskus arī Latvijas eksporta attīstības perspektīvām.

Iepriekšējos gados stabili augošais pakalpojumu eksports regulāri amortizēja preču eksporta svārstības, taču šogad lēnāks kāpums vērojams arī pakalpojumu eksportā. Salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu pakalpojumu eksports pirmajā ceturksnī audzis vien par 1,9% un galvenais faktors te protams ir finanšu pakalpojumu kritums par 11,5, kā arī tranzīta kravu tālāks samazinājumu. Šī gada pirmajos trīs mēnešos eksporta ienākumi no jūras transporta pakalpojumu eksporta sarukuši par 21,1%, savukārt dzelzceļa pakalpojumu eksports par 14,6%. Savukārt citu pakalpojumu eksports, neskaitot finanses un tranzītu, pirmajā ceturksnī audzis par 6,8%, jo citās nozarēs, piemēram, IT pakalpojumi un tūrisms, turpinājās labs pieaugums.

Ar cieņu,
Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists