Apstrādes rūpniecībā lēnākais pieaugums pēdējo 5 mēnešu laikā

Publicēts

Aprīlis Latvijas rūpniecībā pagājis bez lieliem pārsteigumiem un izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā aprīlī Latvijas rūpniecības izlaide sarukusi 2,4% salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli un līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos arī aprīlī tas galvenokārt bija saistīts ar sausajiem laika apstākļiem, kā rezultātā enerģētikas ražošanas apjomi samazinājās par 22,6%. Laika apstākļi protams ir pārejošs faktors, tādēļ daudz svarīgāk, ka apstrādes rūpniecībā turpina augt un aprīlī ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā Latvijā auguši par 3,8%, kas gan ir lēnākais pieaugums pēdējo 5 mēnešu laikā un veido spēcīgu pretstatu tirdzniecībai, kur aprīlī fiksēts straujākais kāpums pēdējā pusotra gada laikā, tirdzniecības apjomiem pieaugot par 7%.

Aprīlī izaugsmi apstrādes rūpniecība atkal faktiski nodrošināja vien dažas nozares. Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi gatavo metālizstrādājumu ražošana augusi par 9,9%, datoru un optisko iekārtu par 11%, elektrisko iekārtu par 28,8% un poligrāfija par 11,7%. Tāpat aprīlī par gandrīz 27% augusi izlaide iekārtu un ierīču remonta nozarē, taču šī nozare vēsturiski ir ļoti svārstīga un bez izteikta pieauguma, jo pamatā nodrošina tranzīta nozares transportlīdzekļu apkalpošanu. Tādēļ nākamajos mēnešos nozarē var atkal parādīties mīnusi. Šos iepriecinošos rezultātus aprīlī uz leju pavilka kritums apģērbu, nemetālisko minerālu un mēbeļu ražošanā par attiecīgi 0,7%, 8,4% un 10,9%.

Tāpat arī pēc ilgāka pārtraukuma aprīlī par 0,6% sarukusi kokapstrādes izlaide, kas primāri ir saistīts ar korekcijām koksnes cenās un gada atlikušajā daļā nozarē, visticamāk, gaidāms mīnus. Zemākas koksnes cenas gan varētu uzlabot situāciju mēbeļu ražošanā, kur uzlabosies izejmateriālu pieejamība, savukārt kritums nemetālisko minerālu ražošanā turpina signalizēt par būvniecības cikla bremzēšanos, kur, neskatoties uz augošu privātā sektora pieprasījumu, gada otrajā pusē izaugsme varētu būt zemajos viencipara skaitļos.

Raugoties uz gada otro pusi, Latvijas rūpniecības sniegumu noteikti uzlabos enerģētika, kur atgriezīsies pozitīva izaugsme, savukārt apstrādes rūpniecības izaugsme, visticamāk, kļūs lēnāka. Pēc manām piesardzīgajām prognozēm apstrādes rūpniecībā izaugsme šogad būs ap 3-3,5%, taču Latvijas rūpniecības tālāko attīstību lielā mērā noteikts ārējie faktori un te ziņas nav ļoti iepriecinošas.

Ražotāju noskaņojums eirozonā maijā jau ceturto mēnesi pēc kārtas ir negatīvajā zonā un Vācijā ražošanas apjomu krīt jau kopš pērnā gada nogales. Papildus tam rūpniecības un eksporta rādītāji Āzijas valstīs, kuras ir pasaules rūpniecības barometrs, ir visnotaļ negatīvi un neliecina par situācijas uzlabošanos tuvākajā laikā. Tāpat arī tirdzniecības kara eskalācija starp ASV un Ķīnu noteikti neveicinās globālās ražošanas pieaugumu. Vienlaikus Zviedrijā un Vācijā parādās signāli par būvniecības nozares bremzēšanos, kas mūsu ražošanu var ietekmēt vairāk nekā līdzšinējā bremzēšanās globālajās ražošanas ķēdēs. Labā ziņa gan ir tā, ka Baltijas valstis pagaidām veiksmīgi pretojas šīm ārējām tendencēm, taču kopumā sakoties ārējā vide Latvijas rūpniekiem šī gada otrajā pusē neko labu nesola.

Ar cieņu,
Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists