Latvijas rūpniecībā kritums trešo mēnesi pēc kārtas

Publicēts

Pērnā gada novembrī Latvijas rūpniecībā trešo mēnesi pēc kārtas fiksēts ražošanas apjomu kritums, rūpniecības izlaidei samazinoties par 0,6% salīdzinājumā ar 2017. gada novembri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Tas ir vājākais Latvijas rūpniecības sniegums pēdējo 3 gadu laikā un pērnā gada vienpadsmit mēnešos kopumā ražošanas apjomi Latvijas rūpniecība auguši vien par 1,7%, ievērojami atpaliekot no citām tautsaimniecības nozarēm.

Zemo kopējo pieaugumu gan nevajadzētu uztvert pārlieku negatīvi, jo tas izskatās sliktāk nekā ir faktiskā situācija. Dēļ ļoti sausajiem laika apstākļiem pērnā gada rudens mēnešos ievērojami samazinājusies elektroenerģijas ražošanu Daugavas hidroelektrostacijās. Tā rezultātā novembrī ražošanas apjomi enerģētikā sarukuši par 12,2% salīdzinājumā ar 2017. gada novembri, savukārt apstrādes rūpniecībā turpinājies mērens pieaugums un ražošanas apjomi auguši par 3,3%. Laika apstākļi protams ir pārejošs faktors, tādēļ turpmākajos mēnešos enerģētikas un līdz ar to arī Latvijas rūpniecības kopējiem rādītājiem vajadzētu uzlaboties.

Novembrī gandrīz visu apstrādes rūpniecības pieaugumu Latvijā veidoja vien dažas nozares. Salīdzinājumā ar 2017. gada novembri datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā palielinājusies par 15,5%, elektrisko iekārtu ražošana par 30,4%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana par 17,7%, gatavo metālizstrādājumu ražošana par 4,8%, tekstilizstrādājumu ražošana par 12,3%, savukārt koka izstrādājumu ražošana 3,2%. Kopējo nozares pieaugumu gan uz leju pavilka kritums pārtikas produktu un nemetālisko minerālu ražošanā par attiecīgi 2,9%, kā arī 10,4%. Nemetālisko minerālu ražošanā šis ir jau 4 kritums pēdējo 5 mēnešu laikā un tas nav iepriecinošs signāls par Latvijas būvniecības nozares attīstības perspektīvām 2019. gadā. Nozīmīgu daļu nemetālisko minerālu nozares izlaides veido būvmateriāli un to ražošana izmaiņas līdz šim ir bijis labs signāls par būvniecības tendencēm Latvijā turpmākajos 12 mēnešos.

Šogad līdzīgi kā iepriekšējos gados apstrādes rūpniecības attīstību Latvijā lielā mērā noteiks ārējie faktori un te pēdējo mēnešu ziņas nav pārāk iepriecinošas. Izmešu skandāla rezultātā gada nogalē ievērojami sarukuši Vācijas autobūves ražošanas apjomi un ražotāju noskaņojums Eiropā šobrīd ir zemākais kopš 2013. gada vidus. Tā rezultātā izaugsme eirozonā bremzējas un arvien vairāk atpaliek no ASV. Vienlaikus arī ārpus Eiropas ražotāju noskaņojuma rādītāji šobrīd ir drīzāk ar lejupejošu tendenci un zemais jauno eksporta pasūtījumu līmenis norāda uz lēnāku pasaules tirdzniecības izaugsmi tuvākajos ceturkšņos. Tāpat pieaugušas svārstības finanšu tirgos, strauji kritušās energoresursu cenas un joprojām ļoti aktuāli ir politiskie riski saistībā ar tirdzniecības kariem, Brexit, kā arī atsevišķu eirozonas valstu budžeta politiku. Šie visi faktori zināmā mērā noteikti ietekmēs arī Latvijas uzņēmējus.

Vienlaikus aktuāli kļūst arī iekšējie ierobežojumi. Investīcijas apjoms rūpniecībā pēdējos gados ir bijis diezgan zems, brīvu ražošanas jaudu nav daudz un rūpniecība ir viena no nozarēm, kas jau šobrīd visvairāk izjūt darbaspēka trūkumu. Tādēļ pēc manām prognozēm apstrādes rūpniecība Latvijā šogad varētu augt par aptuveni 3% un ekonomikas kopējo izaugsmi vairāk balstīs iekšējais patēriņš.

Ar cieņu,
Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists