Līdz gada beigām strauja izaugsme rūpniecībā nav gaidāma

Publicēts

Jūlijā Latvijas rūpniecībā turpinājās zināma stagnācija un, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā palielinājās par 1,3% salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju. Vienlaikus enerģētikā un ieguves rūpniecībā izlaide jūlijā samazinājās par attiecīgi 6,2% un 14,9%, kā rezultātā ražošanas apjomi rūpniecībā kopumā saruka par 1,3%. Ņemot rūpniecības lejupslīdi Eiropā un tirdzniecības karu negatīvo ietekmi uz pasaules tirdzniecību, šī gada atlikušajos mēnešos es strauju izaugsmi Latvijas apstrādes rūpniecībā nesagaidu.

Jūlijā, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, visstraujākais pieaugums Latvijas rūpniecībā bija vērojams elektrisko iekārtu (29,7% pret iepriekšējo gadu), datoru un optisko iekārtu (+23,7%), kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā (+17,8%). Papildus tam pēc ilgāka pārtraukuma jūlijā par 3,2% pieauga nemetālisko minerālu ražošana, kas ir labs signāls par būvniecības attīstību tuvākajos ceturkšņos. Tajā pašā laikā kokapstrādē ražošanas apjomi saruka par 8,5%, bet ķīmisko vielu un produkti ražošana samazinājās par 16,3%.

Lai arī apstrādes rūpniecībā pieaugums šobrīd ir lēns, tomēr ražotājiem Baltijā kopumā klājas labāk, kā citviet Eiropā. Igaunijā jūlijā ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā auguši par 2,5%, savukārt Lietuvā par 4,7%, kamēr, piemēram, Vācijā rūpniecības izlaide pēdējos mēnešos sarukusi par gandrīz 5% pret iepriekšējo gadu. Taču ārējā pieprasījuma kritumu arvien vairāk jūtam arī Baltijā. Kopš pērnā gada beigām Baltijas valstīs sarukuši jaunie pasūtījumi gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs. Vienlaikus rūpniecībā aug krājumi un tuvāko mēnešu ražošanas prognozes ir kļuvušas negatīvākas, savukārt Igaunijā strauji pasliktinājušās arī nodarbinātības gaidas.

Šie signāli nav iepriecinoši, taču gan Baltijā, gan pasaulē rūpniecības rādītāji šķiet ir stabilizējušies un to līmeņi drīzāk liecina par ciklisku izaugsmes bremzēšanos, nevis strauju kritumu. Tas nozīmē, ka ja vien pasaules ekonomikā nenotiek kādi jauni negatīvi pavērsieni, piemēram, tirdzniecības karu strauja eskalācija vai negaidīt finanšu šoki, tad Latvijā, visticamāk, ražošanas apjomi tuvākajā laikā nedz augs, nedz kritīs un drīzāk saglabāsies pašreizējā līmenī ar nelielu pieauguma tendenci. Pēc manām prognozēm apstrādes rūpniecības pieaugums šogad būs mazāk kā 3%, savukārt nākamgad tas būs 2-3% robežās.

Ar cieņu,
Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists