Situācija Latvijas ekonomikā kļūst sarežģītāka

Publicēts

Situācija Latvijas ekonomikā kļūst sarežģītāka un pozitīvo ziņu vietā par ekonomikas izaugsmi arvien biežāk parādās ne tik iepriecinoši jaunumi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais pirmais IKP novērtējums par šī gada otro ceturksni, Latvijas ekonomikas izaugsme noslīdējusi līdz vienam no zemākajiem līmeņiem pēckrīzes periodā un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni Latvijas IKP ir audzis vien par 2,1%, lai gan izslēdzot sezonālo faktoru ietekmi izaugsmes temps saglabājies 3% robežās. Tas nozīmē ka ekonomikas izaugsmē šobrīd jau būtiski atpaliekam no mūsu kaimiņiem, kā arī Austrumeiropas reģiona kopumā un, piemēram, Lietuvā otrajā ceturksnī IKP ir audzis par 4,1%, kas ir teju divas reizes ātrāk nekā Latvijā.

Pēc diviem ļoti labiem gadiem Latvija ekonomikā, kad izaugsme brīžiem pārsniedza 5%, lēnāka izaugsme šogad bija gaidāma un savās prognozēs jau iepriekš pieļāvu iespēju, ka izaugsme kādā ceturksnī varētu noslīdēt zem 2%. Tas lielā mērā ir saistīts ar notikumiem ārpus Latvijas. Ražotāju noskaņojums un ārējās tirdzniecības rādītāji pasaules nozīmīgākajās ekonomikās bremzējas vai krīt, un pēdējās nedēļās Starptautiskais Valūtas fonds jau kārtējo reizi ir samazinājis savas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam. To pakāpeniski jūtam arī Latvijas rūpniecībā, kur kopš pērnā gada nogales strauji krities jauno pasūtījumu apjoms.

Vienlaikus rūpniecības un globālās tirdzniecības rādītāju izmaiņas pasaulē joprojām ir normāla cikla svārstību robežās, savukārt patēriņš un darba tirgi saglabājas ļoti spēcīgi. Arī finanšu tirgus signāli par globālajām ekonomikas tendencēm ļoti pretrunīgi. Kamēr akciju tirgi ir sasnieguši jaunus rekordus, tikmēr obligāciju tirgi ASV un eirozonā sagaida procentu likmju būtisku mazināšanu, kas bez recesijas gandrīz nekad nenotiek. Tas liek domāt, ka lēnāka izaugsme Latvijā nav saistīta tikai ar ārējo vidi un zināma nozīme ir arī iekšējiem faktoriem. `

Viens no šādiem faktoriem varētu būt būvniecība. Pēc diviem ļoti straujas izaugsmes gadiem, būvniecības cikls Latvijā bremzējas uz ko pārliecinoši norāda diezgan strauja būvniecības uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanās pēdējos mēnešos. ES fondu apguvē esam sasnieguši maksimuma punktu un jūnijā valsts investīciju izdevumos jau vērojams kritums pret pērno gadu, savukārt privātajā sektorā pieprasījums joprojām ir spēcīgs, taču ar to nepietiek divciparu izaugsmei nozarē. Pēc manām prognozēm pieaugums būvniecības nozarē gada nogalē varētu būt tuvu nullei vai pat negatīvs. Papildus tam lielais sausums otrajā ceturksnī turpināja sist pa enerģētikas nozari un kopējo ekonomikas izaugsmi uz leju, visticamāk, būs pavilcis arī finanšu sektors, kur joprojām izjūtam nozares strukturālo izmaiņu ietekmi. Tāpat negatīvie riski sākuši realizēties arī tranzītā, kur pēc neliela pārtraukuma atkal atsācies kravu apjomu samazinājums.

Protams privātais patēriņš joprojām ir gana spēcīgs un lauksaimniecība, kā arī enerģētika uz zemās bāzes rēķina gada otrajā pusē būs plusos, taču citur pozitīvo pārsteigumu potenciāls ir mazs. Pretēji gaidītajam, Eiropā pagaidām nekas neliecina par izaugsmes tempa uzlabošanos gada otrajā pusē un Latvijas izaugsmi negatīvi ietekmēs Igaunijas akcīzes samazinājums, kā arī koksnes cenu kritums. Neskatoties uz šiem faktoriem, savas ekonomikas izaugsmes prognozes pagaidām neesmu mainījis un šim gadam joprojām prognozēju 2,8% izaugsmi. Taču ja pilnie IKP dati apstiprinās sākotnējo vērtējumu un īstermiņa datos nebūs vērojamas pozitīvākas tendences, tad Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes nāksies koriģēt uz leju.

Ar cieņu,
Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists