Straujo algu kāpumu būs grūti noturēt

Publicēts

Lai arī Latvijas ekonomika šogad aug lēnāk kā iepriekšējos divos gados, darba ņēmējus tas pagaidām nav ietekmējis un darba alga Latvijā turpina strauji palielināties. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidēja darba alga Latvijā augusi par 7,8% salīdzinājumā ar pērno gadu un sasniegusi 1083 eiro pirms nodokļu nomaksas. Līdz ar to varam diezgan droši prognozēt, ka gada otrajā vidējā alga Latvijā jau pārsniegs 1100 eiro uz papīra un pietiekami strauju iedzīvotāju ienākumu kāpumu apstiprina ne tikai algu statistika cipari, bet arī citi indikatori. Piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums un pirmoreiz reģistrēto transportlīdzekļu skaits šī gada pirmajā pusē palielinājies par 4-5%, savukārt mājsaimniecību depozītu apjoms Latvijas komercbankās audzis pat par vairāk nekā 8%.

Spēcīgs algu kāpums notikti ir laba ziņa darba ņēmējiem un svarīgs priekšnosacījums migrācijas bilances stabilizēšanai, taču pašreizējo atalgojuma pieauguma ātrumu, visticamāk, būs grūti noturēt. Šogad Latvijas ekonomika aug gandrīz uz pusi lēnāk kā iepriekšējos divos gados un otrajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme ir noslīdējusi līdz 2,1%, savukārt situācija pasaules ekonomikā neliecina, ka izaugsme Latvijā tuvākajā laikā tā varētu strauji paātrināties. Ar šādu ļoti mērenu pieaugumu ekonomikā gandrīz 8% algu kāpums noteikti nav ilgtspējīgs. Kādu brīdi tas var turpināties uz uzņēmumu peļņas, kā arī nākotnes investīciju rēķina, taču ne ilgstoši un nākošajos gados algu kāpums, visticamāk, kļūs nedaudz lēnāks.

Jau šobrīd darba tirgū ir redzams neliels atslābums. Reģistrētais bezdarbs Latvijā šogad mazinās lēnāk nekā iepriekšējos gados, vakanču skaits tik strauji vairs nekāpj un ražotāju, kā arī būvnieku nodarbinātības gaidas ir sākušas mazināties. Taču pat ar to darba tirgus Latvijā pārskatāmā nākotnē būs ļoti silts, jo šobrīd bezdarbs jau mazinās ne tikai dēļ ekonomikas izaugsmes, bet arī demogrāfisko faktoru ietekmē. Šī gada otrajā ceturksnī Latvijā nodarbināto iedzīvotāju skaits vecumā līdz 24 gadiem pirmo reizi noslīdējis zem 50 tūkstošiem, kamēr nodarbināto skaits vecumā no 55 līdz 64 gadiem sasniedzis gandrīz 180 tūkstošus un strādājošo pensionāru skaits vecumā līdz 74 gadiem tuvojas 40 tūkstošiem. Tas nozīmē, ka darbaspēks mums straujo noveco un konkurence par darbiniekiem tikai pieaugs. Vienlaikus daudzu nozaru ietvaros ir redzamas ļoti lielas atalgojuma atšķirības starp dažādiem uzņēmumiem un, darbaspējīgo iedzīvotāju skaitam mazinoties, zemo algu biznesiem veidiem būs ļoti grūti izdzīvot.

Šobrīd Latvijā ar atsevišķiem izņēmumiem straujš algu kāpums vērojams gandrīz visās nozarēs un ienākumu līmeņos. Otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu visstraujākais algu kāpums bija vērojas IT pakalpojumos (+11,0% pret iepriekšējo gadu), veselības aprūpē (+13,4%), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos (+13,2%), kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībās (+12,5%). Savukārt vislēnāk algas augušas finanšu pakalpojumos (+3,5%), izglītībā (+3,4%) un valsts pārvaldē (+3,9%). Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, tuvākajos gados mums gan, visticamāk, jārēķinās ar nedaudz lēnāku algu pieaugumu, taču pēc manā prognozēm tas joprojām būs pietiekoši straujš un nākošajos divos gados vidējās darba algas Latvijā varētu palielināties par 5-6% ik gadu.

Ar cieņu,
Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists