Simona Striževska, Citadeles grupas ekonomiste, komentē par Krievijas sankcijām:
Krievijas pretsankcijas, kas vērstas uz Eiropas un citu Rietumvalstu lauksaimniecības produkcijas importa aizliegumu, varētu būt sevišķi sāpīgas atsevišķiem Latvijas pārtikas ražotājiem un lauksaimniecības nozares pārstāvjiem, tomēr Latvijas ekonomikas mērogā sankciju negatīvā ietekme ir vērtējama kā ierobežota. Balstoties uz 2013. gada datiem, Latvijas produkcijas vērtība, kurai tika uzlikts importa aizliegums uz Krieviju, veido ap 50 miljoniem eiro gadā, kas sastāda 0.5% no kopējā Latvijas eksporta apjoma jeb aptuveni 0.2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.
Krievijas lēmums visvairāk varētu skart Latvijas piena ražotājus. Piena produkcijas eksports uz Krieviju pēdējā laikā piedzīvoja straujo pieaugumu un, ieskaitot piena produktus, kuri, ražoti uz augu tauku bāzes, 2013. gadā veidoja nepilnus 40 miljonus eiro jeb vidēji 15% no kopējā Latvijas piena produkcijas eksporta. Tajā pašā laikā, Latvijas piena produktu ražošana tomēr ir galvenokārt orientēta uz iekšzemes pieprasījumu, un vidēji 65 – 70% no kopējās saražotās produkcijas tiek patērēta Latvijā. Turklāt piena produkcija ir viena no lielākajām pārtikas importa sadaļām, kas 2013. gadā pārsniedza 150 miljonus eiro. Tādējādi Latvijas piena produktu ražotājiem varētu parādīties stimuls daļēji „izkonkurēt” ārvalstu produkciju no mūsu veikalu plauktiem.
Kopumā Krievijas ieviestie importa aizliegumi ierobežo pieprasījumu pēc ES lauksaimniecības un pārtikas produkcijas ar kopējo vērtību ap 5.0 – 5.5 miljardiem eiro gadā. Tādējādi mazāks pieprasījums un jauno noieta tirgu meklējumi īstermiņā varētu novest pie gaļas, dārzeņu, augļu un piena produktu cenu samazinājuma gan Latvijā, gan arī Eiropas Savienībā.
Lasiet arī šeit.