Banka Citadele (Latvija)

Eksperti: tikai ar pareizajiem stimuliem iespējams sakārtot darba tirgu, lai uzņēmēji spētu attīstīties

Publicēts

Ja pareizi tiks stimulēti bezdarbnieki un no Latvijas aizbraukušie tautieši, tad tuvākajos gados būs iespējams sakārtot darba tirgu tā, lai uzņēmēji spētu attīstīties, pauda diskusijas dalībnieki Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā Rīgas biznesa foruma diskusijā, kas notika sadarbībā ar banku Citadele, biznesa augstskolu Turība un finanšu attīstības instrumentu Altum.

Atklājot biznesa forumu, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pauda, ka darbaspēka pieejamība kļūs par arvien aktuālāku problēmu, ko nepieciešams risināt vairākos veidos, savukārt LTRK prezidents Aigars Rostovskis sacīja, ka tieši pareizie stimuli būs tie, kas cilvēkiem liks meklēt iespējas strādāt, pelnīt un būt aktīviem: “Ja cilvēkam ir auksti, viņš meklē iespēju, lai siltāk apģērbtos, tātad, ja bezdarbniekam nebūs iespēja “sēdēt” uz pabalstiem, tad viņš normālā situācijā ies un meklēs iespēju strādāt un pelnīt.”

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš savā prezentācijā skaidroja, ka vissliktākajā situācijā pašreiz atrodas mazie uzņēmēji, jo tradicionāli viņi ir spējīgi maksāt mazākas algas, tādēļ grūtāk atrast darbiniekus, jo tos piesaista lielie komersanti. Savukārt kā viens no risinājumiem varētu kalpot valsts pārvaldes reforma, kur tuvākajos gados paredzēts atbrīvota no darba pietiekami daudz cilvēku, kas būs pieejami privātajam sektoram.

Savukārt LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka uzņēmēji jau pašreiz izjūt nopietnas problēmas ar darbaspēka atrašanu, ko pierāda tikko veiktā biedru aptauja. “Esam nobažījušies ne tikai par to, ka mirstība krietni pārsniedz dzimstību, bet arī to, ka cilvēki turpina braukt prom, meklējot labākus dzīves apstākļus.”

Aptaujā noskaidrots, ka darbaspēka problēma satrauc 64% uzņēmēju, bet 24,5% uzskata, ka drīzumā būs jādomā par šādu situāciju. Savukārt, vaicājot, vai ar darbaspēka trūkumu jau esat saskāries, vairāk nekā puse jeb 55,$% atbildēja pozitīvi, 33,8% pauda, ka bija problēmas, bet risinājumu atrada. Tāpat tika jautāts, kas būtu jādara, lai nebūtu jāsaskaras ar darbinieku piesaistīšanas problēmu, kur lielākā daļa norādīja – bezdarbnieku apmācību un iekļaušanu darba tirgū, kā arī reemigrācijas ieviešanu.

Finanšu ministre D.Reizniece-Ozola norādīja, ka pašreiz bezdarbnieka statuss ir 13,5 tūkstošiem cilvēku ar augstāko izglītību un 28 tūkstošiem cilvēku ar profesionālo izglītību, kas nozīmē, ka vai nu nepieciešama viņu pārkvalificēšana vai papildu apmācīšana, lai viņi spētu iekļauties darba tirgū. Paneļdiskusijas dalībnieki gan norādīja, ka valstiskā līmenī būtu nepieciešams apsvērt ieceri par bezdarbnieku pabalstu sistēmas maiņu, jo citādi ir cilvēki, kuri tos izmanto kā valsts apmaksātu atpūtu tā vietā, lai meklētu darbu uzreiz pēc iepriekšējās vietas zaudēšanas.

LTRK padomes locekle un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa arī sacīja, ka Latvijā vēl arvien ir augstākie nodokļi Baltijas valstu vidū, kas arī traucē darbiniekiem izmaksāt lielākas algas, lai tos piesaistītu un noturētu. “Mēs koncentrējam uzmanību uz zemo algu saņēmējiem, domājot, kā palielināt minimālo algu un ieviešot progresivitāti, tā vietā, lai domātu par lielo algu saņēmēju piesaistīšanu,” sacīja E.Rītiņa. Eksperti vienojās, ka pie atsevišķiem nodokļu reformas jautājumiem vēl būs jāatgriežas. Tāpat būtiski pārskatīt virsstundu apmaksas kārtību, jo pašreiz uzņēmēji nav ieinteresēti uzrādīt papildu darba laiku. To būtu iespējams risināt, nosakot, piemēram, pusi no stundas darba samaksas, tādējādi dodot iespēju darbiniekiem oficiāli “piepelnīties”, no kā iegūtu arī komersants.  

Paneļdiskusijas dalībnieki, tostarp finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, LTRK prezidents Aigars Rostovskis, LTRK padomes locekle un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš un CV-Online vadītājs Aivis Brodiņš vienojās, ka būtiski atrast tādus stimulus, kas cilvēkiem rada priekšnoteikumus vēlmei strādāt. Tāpat būtiski integrēt darba tirgū arī cilvēkus ar īpašām vajadzībām, kā arī citas mazāk aizsargātās grupas, taču būtiski, lai šīs iniciatīvas tiktu atbalstītas arī valsts līmenī, piedāvājot tādus regulējumus un likumdošanu, kas uzņēmējam ir izdevīgi nevis kā apgrūtinājums.