Banka Citadele (Latvija)

Kā saprast, vai tava pensiju plāna ienesīgums ir labs?

Publicēts

Zigurds Vaikulis, CBL Asset Management investīciju direktors

Portālā "manapensija.lv" publiskotā informācija par pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānu rezultātiem nereti piesaista mediju interesi – lielākoties saistībā ar ziņām par to, kā veicies vienam vai otram pensiju pārvaldniekam. Ja kādam vai pat vairākiem plāniem ienesīgums gada laikā ir bijis negatīvs, tad tieši šis jaunums parasti ir mediju uzmanības fokusā. Laba ziņa ir slikta ziņa.

Nekas netiek ne melots, ne sajaukts, taču lasītājiem var rasties neuzticība gan konkrētajiem plāniem, gan visam pensiju otrajam līmenim. Ja jau plāni ne tikai nepelna, bet vēl pazaudē manu naudu, tad kāda jēga ieguldīt – precīzāk, maksāt nodokļus, domāt un interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem.

Ir svarīgi, lai tad, kad pateikts “a”, sekotu arī “b”. Pensiju uzkrājums ir ilgtermiņa uzkrājums un attiecīgi arī ienesīgums ir vērtējams nevis pēc mēneša vai pat gada rādītājiem, bet gan pēc ilgtermiņa ienesīguma rādītājiem, proti, pieci vai desmit gadi.

Pensiju plānu ienesīgums vērtējams ilgtermiņā

Īslaicīgi zaudējumus var ciest un pa reizei arī cieš teju ikviens plāns – vienalga, Latvijā, Igaunijā, Zviedrijā vai ASV. Pensiju plāns ir vērtspapīru portfelis. Neatkarīgi no tā, vai to veido atsevišķas akcijas, obligācijas, aktīvi pārvaldītie vai pasīvie investīciju fondi, vērtspapīru portfelis ir pakļauts pasaules finanšu tirgus likumiem.

Viens no tiem ir – pēc būtības “garantēts” pozitīvs investīciju rezultāts ilgtermiņā. Tieši tāpēc visā attīstītajā pasaulē pensiju plāni, privātpersonas, komercbankas, centrālās bankas, valdību rezervju fondi savus līdzekļus iegulda finanšu tirgos. Protams, ievērojot risku sadalīšanas un kontroles nosacījumus.

Bet otrs finanšu tirgus pamatlikums – viennozīmīgi “garantēts” cenu svārstīgums un zaudējumi īstermiņā. Jo potenciāli pelnītspējīgāks ir vērtspapīrs, jo augstāka ir arī sagaidāmā svārstību amplitūda. Facebook, Apple, Coca-Cola vai pašmāju SAF Tehnika – nezinu nevienu kompāniju, kuras akciju cena nebūtu piedzīvojusi kritumus – bieži vien dramatiskus un biedējošus. Atdeve un svārstīgums - viens bez otra nepastāv. Un tas ir pat labi, jo cenu svārstīgums investoram ar atbilstošu pieredzi un iemaņām rada papildus peļņas iespējas.

Piemēram, varam analizēt "CBL Asset Management" pārvaldīto Aktīvo ieguldījumu plānu. Tas bija starp pirmajiem, kas 2003. gadā iesaistījās

valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvaldē. Šo 15 gadu periodā CBL Aktīvajam pensiju plānam ailītē “Ienesīgums 1 gadā” negatīvs rezultāts bijis aptuveni 15% no laika. Savukārt atlikušajos 85% CBL Aktīvais plāns pelnīja, un rezultātā saviem ieguldītājiem ik gadu ir nopelnījis vidēji 5%, ne tikai pārspējot inflāciju Latvijā, bet kļūstot par vienu no ienesīgākajiem Latvijā pieejamajiem pensiju plāniem.

Latvijas pensiju plāni spējuši nopelnīt divkārt vairāk par inflāciju

Ciparu ziņā atšķirīgas, bet pēc būtības līdzīgas ainas atklātos, iepazīstoties arī ar citu pārvaldes sabiedrību plānu darbības rezultātiem. Tie visi svārstās, tie visi galu galā ir nesuši peļņu. Turklāt pensiju pārvaldītāji ieguldītājiem spējuši nopelnīt vairāk par inflāciju Latvijā - pretēji apzināti maldinošajiem apgalvojumiem, ko pēdējā laikā bieži dzird tiražējam publiskajā telpā. Pēdējos desmit gados (šajā laikā pensiju 2. līmenī ir ieskaitīti aptuveni 85% no visiem tur pašlaik esošajiem līdzekļiem) inflāciju ir pārspējuši visi plāni, bez izņēmuma, turklāt pārspējuši 2 un daži pat 3 reizes!

Daudzi iedzīvotāji paļaujas uz to, ka aizvadītā gada veiksminieki tādi būs arī turpmāk. Viņi noskaidro, kurš pensiju plāns iepriekšējā gadā ir bijis visienesīgākais, un pāriet uz to.

Diemžēl salīdzinoši augsts ienesīgums vienā gadā nebūt negarantē, ka tā tas būs arī pēc gada un turpināsies ilgākā laika periodā. Līderi lielākoties mainās katru gadu, un plānu maiņa, izvēloties to, kam bijuši vislabākie rezultāti iepriekšējā gadā, parasti neļauj sasniegt labākos rezultātus.

Vai zini, kur veidojas tavs pensijas uzkrājums?

Nevajadzētu gan arī akli paļauties, ka ikviens plāna pārvaldītājs pats ar visu tiks galā un ka par rezultātiem nemaz nav jāinteresējas. Ikviens portālā Latvija.lv var noskaidrot, pie kura pārvaldītāja un kurā fondā tiek ieguldīti viņa pensijas otrā līmeņa līdzekļi (aptaujas un arī pieredze liecina, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji nemaz nezina, kur ir viņu pensijas 2. līmeņa uzkrājums un par to neinteresējas). Savukārt portālā manapensija.lv iespējams analizēt un salīdzināt visu pieejamo plānu ilgtermiņa rezultātu, izmaksas un portfeļa struktūru. Tad iespējams pieņemt informētu lēmumu par palikšanu esošajā plānā vai plāna nomaiņu, izvēloties profesionālāku pārvaldītāju, kam uzticēt savu sociālo iemaksu apsaimniekošanu un pensijas veidošanu.

Un pats galvenais – šie jautājumi, kur ir mans pensiju uzkrājums un kāds tam ir ienesīgums – ir nevis nākotnes jautājums, par kuru domāt kaut kad vēlāk, kad pie durvīm klauvēs pensijas gadi, bet tieši otrādi – tie ir jautājumi, kur lēmums jāpieņem jau tagad. Mūsu lēmuma vai bezdarbības augļus izbaudīsim savā pensijas vecumā.

Pēdējās preses relīzes

Visas preses relīzes