Banka Citadele (Latvija)

Bankas ekonomists: Arī šogad Latvijas ekonomikas izaugsme būs ievērojami ātrāka kā ES vidēji

Publicēts

Mārtiņš Āboliņš, Bankas Citadele ekonomists

Pērnais gads Latvijas ekonomikā noteikti ir bijis viens no visveiksmīgākajiem pēdējos 10 gados. Ar vairāk nekā 20% pieaugumu būvniecībā, strauji augošo IT un citu pakalpojumu eksportu, kā arī stabilo iekšējo patēriņu Latvijas IKP 2018. gada pēdējā ceturksnī audzis par 5,1% salīdzinājumā ar 2017. gada nogali, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Līdz ar to pērn kopumā Latvijas ekonomika ir augusi par 4,8% un uz pasaulē pieaugušo tirdzniecības domstarpību, kā arī Latvijas finanšu sektora problēmu fona šis ir ļoti patīkams pārsteigums. Papildus tam pērnā gada pēdējā ceturksnī Latvijas ekonomika ir augusi aptuveni 4 reizes straujāk kā eirozonas kopumā un visa gada laikā izaugsme ziņā esam apsteiguši arī Lietuvu un Igauniju, kur IKP pieaugums bija zem 4%.

Šogad gan tik strauju ekonomikas izaugsmes tempu Latvijai, visticamāk, neizdosies saglabāt. Pērnā gada laikā ekonomikas izaugsme eirozonas lielākajās ekonomikās ir jūtami noplakusi un situācija pasaules ekonomikā kopumā būs nelabvēlīgākā pēdējo 3 gadu laikā. Tāpat salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijas ekonomikas izaugsme ir kļuvusi ievērojami atkarīgāka no iekšējā patēriņa un būvniecības, kur jau vērojamas pārkaršanas pazīmes, kamēr preču un pakalpojumu eksports pērn kopumā auga tikai par 1,4%. Vienlaikus par ļoti lielu izaicinājumu sāk kļūt arī situācija darba tirgū un uzņēmējiem arvien grūtāk kļūst atrast darbiniekus. Tas rada spiedienu uz darba algām, kuru pieaugums kāpums jau vairākus gadus apsteidz produktivitātes pieaugumu un vismaz daļēji notiek uz peļņas, kā arī investīciju rēķina. Pēc manām ļoti piesardzīgajām prognozēm Latvijas ekonomika izaugsme 2019. gadā būs nedaudz zem 3%, taču pat ar to Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs ievērojami ātrāka kā ES vidēji

Skatoties uz 2018. gadu, vislielāko pienesumu ekonomikas izaugsmē deva būvniecības nozare, kur salīdzinājumā ar 2017. gadu celtniecības apjomi auguši par 21,9%. Tas saistīts gan ar ES fondu atgriešanos ekonomikā, gan ļoti spēcīgo privātā sektora pieprasījumu un šis ir jau otrais gads pēc kārtas, kad būvniecības nozares pieaugums ir pārsniedz 20%. Tādēļ šobrīd noteikti varam runāt par to, ka būvniecībā Latvijā notiek zināma pārkaršana. Papildus būvniecībai par 4,5% pērn audzis arī mājsaimniecību patēriņš un par 8,2% auguši produktu nodokļu ieņēmumi. Tikmēr rūpniecība pērn augusi tikai par 2,7% un tas lielā mērā saistīta ar izaugsmes bremzēšanos mūsu galvenajos eksporta tirgos.

Vienlaikus pozitīva aina vērojama pakalpojumu nozarēs. Ekonomikā kopumā pērn otra straujāk augošā nozare Latvijā pērn bija informācijas, kā arī komunikāciju pakalpojumu joma, kuras izlaide palielinājās par 13% Papildus tam par 5,1% pērn augusi izmitināšana un ēdināšana, ko veicināja ārvalstu tūristu skaita pieaugums par 8,2%. Vienlaikus pakalpojumu jomā nav piepildījušies atsevišķi negatīvie riski par ko bažījāmies gada sākumā. Finanšu pakalpojumu nozarē pērn fiksēts tikai 7,3% kritums, lai gan nerezidentu apjoms gada laikā sarucis no 8 līdz aptuveni 3 miljardiem eiro. Iespējams, ka šo pārmaiņu pilno makroekonomisko ietekmi vēl neesam sajutuši, tādēļ tas noteikti saglabājas kā risks arī 2019. gadam. Savukārt transporta nozarē izlaide augusi par 5,3%, kur liela nozīme ir bijusi negaidīti labiem rezultātiem tranzīta jomā. Vidējā termiņā par šo nozari esmu pesimistiski noskaņots, taču īstermiņa var gadīties arī pozitīvi pārsteigumi.

Lielākie riski Latvijas ekonomikai šogad saistīti ar ārējo vidi. Ekonomikas izaugsme Eiropā bremzējas un pasaules tirdzniecībā decembrī fiksēts lielākais kritums kopš 2009. gada, kā rezultātā Eiropā varam runāt par tādu kā industriālo recesiju. Eiropas rūpniecībā lielākie izaicinājumu pamatā ir saistīti ar emisiju skandāliem un pieprasījuma izmaiņām auto nozarē, taču pēdējos mēnešos izlaides kritums vērojams arī citās nozares un lielā daļā ES valstu, ko grūti izskaidrot tikai ar vienreizējiem faktoriem. Papildus tam joprojām redzam lielu nenoteiktību saistībā ar Brexit un arī tirdzniecības konflikti pagaidām nav atrisināti. Eiropā šos izaicinājumus pastiprina augstie parāda līmeņi un bažas par atsevišķu eirozonas valstu fiskālo ilgtspēju. Šie ārējie faktori Latvijas ekonomiku pagaidām gan nav skāruši un ir grūti iedomāties vēl vienu tik pat sausu gadu lauksaimniecībā, kā arī enerģētikā. Tādēļ mana prognoze par Latvijas ekonomikas pieaugumu 2019. gadā nedaudz zem 3% šobrīd jau izskatās ļoti konservatīva.