Banka Citadele (Latvija)

Bankas ekonomists: Latvijas ekonomikas izaugsme šogad varētu nepārsniegt 3%

Publicēts

Mārtiņš Āboliņš, Bankas Citadele ekonomists

Pēc diviem straujas izaugsmes gadiem, šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies ar jūtami mērenāku pieaugumu un šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumam ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni Latvijas ekonomika augusi par 3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Lēnāka izaugsmi protams nepriecē, taču tas šogad jau bija gaidāms, jo būvniecībā noturēt divciparu pieauguma trešo gadu pēc kārtas noteikti nav nedz iespējams, nedz vēlams un arī ārējā vide vairs nav tik labvēlīga kā iepriekšējos divos gados. Izaugsme pasaulē viennozīmīgi bremzējas, kas īpaši redzams rūpniecībā un globālajā tirdzniecībā, ģeopolitiskie riski pieaug un tirdzniecības konflikti uzņem apgriezienus. Tā nav laba ziņa Latvijai, taču vismaz pagaidām liels vairums īstermiņa ekonomikas rādītāju par globālo ekonomiku, lai arī signalizē par lēnāku izaugsmi, joprojām ir normāla ekonomikas cikla svārstību robežās un tādēļ lielam uztraukuma arī nav pamata.

Lai gan Latvijā izaugsme šī gada sākumā ir noslīdējusi līdz 3%, Lietuvas ekonomikas pirmajā ceturksnī augusi par 4%, savukārt Igaunija pat par 4,5%. Tas parāda, ka Baltijas reģions pagaidām ir pietiekami noturīgs pret ārējiem satricinājumiem, un ekonomikas ciklā svārstībās Baltijas valstis parasti viena no otras ilgstoši neatpaliekam, tādēļ spēcīga izaugsme kaimiņos ir signāls, ka arī Latvijā otrajā ceturksnī izaugsme varētu kļūt straujāka. Taču par šo gadu kopumā es joprojām saglabāju piesardzību un domāju, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad varētu nepārsniegt 3% un pēc manām prognozēm tā būs 2,8%.

Iemesls šādai piesardzībai ir tas, ka straujo izaugsmi pērn Latvijai palīdzēja sasniegt salīdzinoši liels skaits veiksmīgu faktoru sakritību, kas šogad ekonomikā var izrādīties ar negatīvu ietekmi. Rekordaugstās koksnes cenas veicināja mežizstrādi un kokapstrādes apjomu kāpumu, tranzītā redzējām negaidītu kravu apjomu pieaugumu dēļ infrastruktūras remontiem Krievijā, būvniecību sildīja nepieciešamība līdz gada nogalei apgūt noteiktu apjomu ES fondu, lai nepazaudētu daļu šī ES fondu perioda finansējumu, kā arī finanšu sektorā tikai daļēji realizējās ar nerezidentu aizplūdi saistītie riski. Papildus tam iepriekšējos divos gados Latvijas ekonomiku sildīja alkohola tirdzniecība Igaunijas pierobežā un budžeta deficīta pieaugums no līdz 1% no sabalansēta 2016. gadā.

Šogad visi šie faktori būs drīzāk ar negatīvu zīmi. Koksnes cenas ir nokritušas no pērn gada rekordaugstajiem līmeņiem, kas piebremzēs gan mežizstrādi, gan kokapstrādi. ES fondu apguve ir sasniegusi savu maksimumu, tādēļ būvniecība šogad gaidāms daudz pieticīgāks pieaugums un gada nogalē iespējams nozare būs pat pa nullēm salīdzinājumā ar šo gadu, kā tas jau šobrīd vērojams Igaunijā. Aprīlī tranzīta nozares rādītāji jau ir diezgan vāji un ogļu cenu kritums Eiropā, visticamāk, nozīmēs jūtamu kravu apjomu samazinājumu Latvijas ostās šī gada atlikušajos mēnešos. Savukārt Igaunija no šī gada vidus nolēmusi mazināt akcīzes likmi alkoholam, kas ļoti ierobežos pierobežas tirdzniecību Latvijā. Pēc maniem aprēķiniem tā iepriekšējos divos gados Latvijas IKP izaugsmi palielināja par 0,2-0,3 procentpunktiem un budžetā ienesa papildus 40 milj. Šie visi ir iemesli, kādēļ iepriekšējos divos gados augām straujāk kā Lietuva un Igaunija, un kādēļ domāju, ka šogad augsim lēnāk kā mūsu kaimiņi.

Taču ekonomikā noteikti ir arī labas ziņas. Šī gada pirmajā ceturksnī visstraujāk augošās nozares Latvijā bija būvniecība, IT pakalpojumi un veselības aprūpe, kas salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni auga par attiecīgi 7,4%, 7,6% un 9,4%. Pakalpojumi un it īpaši, IT, kā arī citi biznesa pakalpojumi, noteikti turpinās strauji augt arī turpmākajos ceturkšņos. Vienlaikus turpinās arī pozitīvās tendences darba tirgū un augošie ienākumi nozīmēs spēcīgu iekšējo patēriņu. Latvijā pirmo reizi reģistrēto auto skaits šī gada pirmajos četros mēnešos audzis par 7,8%, savukārt mazumtirdzniecībā apgrozījums aprīlī palielinājās par 7%. Vienlaikus uz leju ekonomikas izaugsmi pirmajā ceturksnī pavilka 13,6% kritums enerģētikā un 4,4% samazinājums operācijās ar nekustamo īpašumu, kā arī tikai 2,7% pieaugums publisko pakalpojumu pusē. No šiem vismaz enerģētikā kritums noteikti ir pārejošs un gada otrajā pusē nozarei atkal vajadzētu būt plusos, savukārt publiskos pakalpojumus ietekmēja kavēšanās ar budžeta apstiprināšanu.

Taču, skatoties kopumā uz Latvijas ekonomiku šogad, risku joprojām ir vairāk nekā iespēju un gada nogalē kādā no ceturkšņiem Latvijas izaugsme iespējams varētu noslīdēt līdz aptuveni 2%. Īstermiņā lielākie riski ir saistīti ar ārējo vidi un ne pārāk iepriecina signāli par būvniecības bremzēšanos Zviedrijā, kā arī Vācijā, kas noteikti ietekmēs arī Baltijas reģionu. Savukārt, vidējā termiņā lielāki izaicinājumi joprojām ir saistīti ar darba tirgu. Demogrāfisko faktoru rezultātā darbaspējīgo iedzīvotāju skaits turpina mazināties, savukārt straujais algu kāpums jau šobrīd vismaz daļēji notiek uz investīciju rēķina. Lai gan pirmajā ceturksnī investīcijas kopumā Latvijā augušas par 8%, taču tas ietver arī ES fondu līdzekļus. Skatoties uz IKP ienākumu pusi bažas rada tas, ka darba algu fonds audzis pirmajā ceturksnī audzis par 11,2%, savukārt IKP daļa ko saņem uzņēmēji tikai par 0,4%. Straujais algu kāpums protams ir patīkams, taču šāda nesabalansētība diemžēl mazina uzņēmēju iespējas investēt attīstībā un nākotnes izaugsmē.

Pēdējās preses relīzes

Visas preses relīzes