Mārtiņš Āboliņš, Bankas Citadele ekonomists
Pēc divu mēnešu pārtraukuma martā Latvijas rūpniecība atgriezusies pozitīvās izaugsmes zonā, ražošanas apjomiem salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi palielinoties par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Tā ir laba ziņa, taču kopumā raugoties pēdējie mēneši Latvija rūpniecībā ir pagājuši bez fundamentālām pārmaiņām. Apstrādes rūpniecība saglabājas ļoti patīkams pieaugums ap 5%, kamēr sausie laika apstākļi turpina negatīvi ietekmēt enerģētikas nozari, kur ražošanas apjomi pirmajā ceturksnī saruka par 17,3%. Tā rezultātā kopējie rūpniecības apjoms pirmajā ceturksnī Latvijā ir samazinājušies par 0,8%, kas ir viens no iemesliem, kādēļ gada pirmajā ceturksnī arī Latvija ekonomika kopumā pieauga vien par 2,8%. Laika apstākļi gan ir pārejošs faktorus, tādēļ gada otrajā ceturksnī rūpniecības rezultātiem vajadzētu uzlaboties.
Galvenie izaugsmes virzītāji apstrādes rūpniecībā joprojāms ir mašīnbūves un metālapstrādes nozares, kā arī kokapstrāde, kur martā saglabājās augsti ražošanas apjomi, lai arī nozare jau sāka izjust koksnes cenu atgriešanos normālā līmenī, pēc straujā kāpuma pērn. Salīdzinājumā ar 2018. gada martu elektrisko iekārtu, gatavo metālizstrādājumu, kā arī datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā augusi par attiecīgi 15%, 17,4% un 21,4%, savukārt koka izstrādājumu ražošana martā augusi par 3,5%. Vienlaikus pēdējo divu mēnešu koksnes cenu kritums būs izaugsmi bremzējošs faktors gada otrajā pusē, jo kokapstrādē būs grūti saglabāt iepriekšējos ražošanas apjoms. Papildus šīm nozarēm pēdējos mēnešos priecē arī poligrāfijas nozare, kur izlaide augusi par 16,1% un tas lielā mērā saistīts ar nozares veiksmīgo pārorientēšanos no austrumu uz rietumu tirgiem.
Līdzīgi kā Latvijā, pēdējos mēnešos pozitīvi pieauguma tempi apstrādes rūpniecībā vērojami arī Lietuvā un Igaunijā, un līdz ar to Baltijā turpina sekmīgi pretoties ne pārāk iepriecinošajām tendencēm globālajā rūpniecībā, kā arī ražošanas apjomu kritumiem citviet Eiropā. Tas liek domāt, ka, neskatoties uz augošo darbaspēka deficītu un straujo algu kāpumu, Latvijas ražotāji joprojām ir pietiekami konkurētspējīgi, lai ne tikai saglabātu, bet arī palielinātu savas tirgus daļas eksporta tirgos. Taču labā konkurētspēja nav vienīgais faktors Baltijas reģiona noturībā pret šī brīža ārējiem šokiem. Liela nozīme šajā noturība ir arī tam, ka Baltijas valstu ražošana ir salīdzinoši maz integrēta Eiropas autobūves piegādes ķēdēs, kā arī mikroshēmu un citu plašpatēriņa IT iekārtu ražošanā, kur šobrīd vērojams visstraujākais aktivitātes kritums.
Taču ārējā vide kopumā šobrīd nav ļoti labvēlīga un izaugsmes tempi lielā daļā pasaules valstu šogad būs lēnāki nekā pērn. Tādēļ par šo gadu kopumā joprojām esmu pietiekami piesardzīgs un prognozēju, ka apstrādes rūpniecības pieaugums Latvijā šogad varētu būt ap 3%. Apsteidzošie rādītāji par globālo rūpniecību un tirdzniecību, liecina ka situācija stabilizējas un lielam uztraukuma par kādu globālu krīzi šobrīd nav. Vienlaikus patēriņš un pakalpojumu nozares turpina augt, un arī darba tirgus dinamika kā ASV, tā Eiropā joprojām ir ļoti pozitīva. Tomēr rūpniecības rādītāju stabilizēšanās ir notikusi salīdzinoši zemā līmenī un neatrisināties tirdzniecības kari, kā arī citi riski var izraisīt arī tālāku aktivitātes kritumu, savukārt rūpniecība parasti ir apsteidzoša nozare. Tādēļ ilgstoši zemi izaugsmes tempi var atsaukties arī uz citām nozarēm Eiropā, piemēram, privāto patēriņu un būvniecība, kas jau daudz būtiskāk ietekmētu Latvijas ražotājus.