Banka Citadele (Latvija)

Bankas ekonomists: Bezdarbs Latvijā pirmo reizi kopš 2008. gada noslīdējis zem 7%

Publicēts

Mārtiņš Āboliņš, Bankas Citadele ekonomists

Spēcīga ekonomikas izaugsme turpina sildīta Latvijas darba tirgu un, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, bezdarba līmenis Latvijā pērnā gada pēdējā ceturksnī pirmo reizi kopš 2008. gada noslīdējis zem 7% un bija 6.9%. Pēdējo 30 gadu laikā tik zems bezdarba līmenis Latvijā bijis vien dažus ceturkšņus īsi pirms nekustamo īpašumu burbuļa plīšanas. Pērn kopumā vidējais bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 7,4% salīdzinājumā ar 8,7% 2017. gadā un pēc manām prognozēm šogad tas varētu noslīdēt līdz 6,6%.

Straujais bezdarba līmeņa kritums pērn saistīts gan ar nodarbinātības pieaugumu, gan darbaspējīgo iedzīvotāju skaita mazināšanos. Kā liecina CSP dati, nodarbināto skaits Latvijā pērn audzis par 1,6%. Vislielākais darba vietu skaita pieaugums fiksēts būvniecībā, IT, kā arī viesnīcu un restorānu nozarē, un faktiski ekonomikas struktūras ziņā arvien vairāk virzamies pakalpojumu virzienā. Šo procesu vislabāk ilustrē IT nozare, kas pēdējos 3 gados radījusi aptuveni trešdaļu no visām jaunajām darba vietām Latvijā, lai gan nozare veido tikai aptuveni 3% no mūsu ekonomikas. Šis pieaugums gan pamatā koncentrējas Rīga, savukārt ārpus Rīgas darba vietu pieaugumā vairāk dominē tradicionālās nozares – rūpniecība, būvniecība, kā arī viesnīcu un restorānu nozare.

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, bezdarbs Rīgas reģionā ir noslīdējis līdz aptuveni 4% un šobrīd vairāk nesamazinās. Līdz ar to Rīgas reģionā bezdarba faktiski ir dabīgā līmeni un to pārsvarā veido cilvēki kuri atrodas darba maiņas procesā. Tas nozīmē, ka brīvu darba resursu galvaspilsētas apkārtnē un lielākajās pilsētās tik pat kā nav. Vienlaikus ārpus pilsētām cilvēki kuri meklē darbu bieži dzīvo tālu no ekonomiskās aktivitātes centriem kuros tiek radītas jaunās darba vietas, kā arī šo cilvēku prasmes ne vienmēr atbilst darba tirgus vajadzībām.

Mājokļu trūkums attīstības centros, zema iekšējā mobilitāte un nepietiekama bezdarbnieku pārkvalifikācija apgrūtina šo iedzīvotāju atgriešanu darba tirgū, un tas ir viens no iemesliem kādēļ bezdarba līmenis šogad mazināsies lēnākā tempā nekā iepriekšējos gados. Vienlaikus Latvijā joprojām ir visaugstākais bezdarba līmenis Austrumeiropas reģionā, kur tas jau ir ap 5%. Tādēļ neredzu iemeslus, lai arī Latvijā bezdarbs tuvāko divu vai trīs gadu laikā nesamazinātos līdz 5%. Demogrāfisko faktoru ietekmē katru gadu pensijas vecumu sasniedz Latvijā ievērojami lielāks cilvēku skaits, nekā ienāk darba tirgū. Tādējādi bezdarbs Latvijā turpinās samazināties, pat ja ekonomika augtu ievērojami lēnāk kā pašlaik. Šis viss gan liek domāt, ka darba tirgus tuvākajos gadu būs lielākais izaicinājums Latvijas ekonomikā un, visticamāk, jau šogad darbaspēka trūkums sāks negatīvi ietekmēt kopējo ekonomikas izaugsmi.

Pēdējās preses relīzes

Visas preses relīzes